1. Šis reglamentas taikomas:
a)
nodrošinātājiem, kas Savienībā laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā MI sistēmas vai laiž tirgū vispārīga lietojuma MI modeļus, neatkarīgi no tā, vai minētie nodrošinātāji ir iedibināti vai atrodas Savienībā jeb vai trešā valstī;
a)
tiekėjams, pateikiantiems rinkai arba pradedantiems naudoti DI sistemas, arba pateikiantiems rinkai bendrosios paskirties DI modelius Sąjungoje, nepriklausomai nuo to, ar tie tiekėjai yra įsisteigę ar yra Sąjungoje, ar trečiojoje valstybėje;
b)
MI sistēmu uzturētājiem, kuru iedibinājuma vieta ir Savienībā vai kuri atrodas Savienībā;
b)
Sąjungoje įsisteigimo vietą turintiems arba esantiems DI diegėjams;
c)
tādu MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem, kuru iedibinājuma vieta ir vai kuri atrodas trešā valstī, ja MI sistēmas radīto iznākumu izmanto Savienībā;
c)
trečiojoje valstybėje įsisteigimo vietą turintiems arba esantiems DI sistemų, kurių sugeneruoti išvediniai naudojami Sąjungoje, tiekėjams ir diegėjams;
d)
MI sistēmu importētājiem un izplatītājiem;
d)
DI sistemų importuotojams ir platintojams;
e)
produktu ražotājiem, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā MI sistēmu kopā ar savu produktu un ar savu nosaukumu vai preču zīmi;
e)
gaminių gamintojams, kurie pateikia rinkai arba pradeda naudoti DI sistemą kartu su savo gaminiu ir savo vardu ar naudodami savo prekių ženklą;
f)
nodrošinātāju pilnvarotiem pārstāvjiem, kuri nav iedibināti Savienībā;
f)
ne Sąjungoje įsisteigusių tiekėjų įgaliotiesiems atstovams;
g)
skartajām personām, kas atrodas Savienībā.
g)
Sąjungoje esantiems asmenims, kuriems daromas poveikis.
2. MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska MI sistēmas saskaņā ar 6. panta 1. punktu saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikuma B iedaļā minētie Savienības saskaņošanas tiesību akti, piemēro tikai 6. panta 1. punktu, 102. līdz 109. pantu un 112. pantu. Regulas 57. pantu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šajā regulā paredzētās prasības augsta riska MI sistēmām ir integrētas minētajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.
2. DI sistemoms, kurios pagal 6 straipsnio 1 dalį klasifikuojamos kaip didelės rizikos DI sistemos ir yra susijusios su gaminiais, kuriems taikomi I priedo B skirsnyje išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai, taikomi tik 6 straipsnio 1 dalis, 102–109 straipsniai ir 112 straipsnis. 57 straipsnis taikomas tik tiek, kiek didelės rizikos DI sistemoms pagal šį reglamentą taikomi reikalavimai buvo integruoti į tuos Sąjungos derinamuosius teisės aktus.
3. Šī regula neattiecas uz jomām, kas ir ārpus Savienības tiesību tvēruma, un tā jebkurā gadījumā neietekmē dalībvalstu kompetences attiecībā uz valsts drošību neatkarīgi no tā, kāda veida vienībai dalībvalstis ir uzticējušas veikt uzdevumus saistībā ar minētajām kompetencēm.
3. Šis reglamentas netaikomas sritims, kurios nepatenka į Sąjungos teisės taikymo sritį, ir bet kuriuo atveju nedaro poveikio valstybių narių kompetencijai nacionalinio saugumo srityje, neatsižvelgiant į subjektų, kuriems valstybės narės patikėjo vykdyti su ta kompetencija susijusias užduotis, rūšį.
Šī regula neattiecas uz MI sistēmām, ja un ciktāl tās tiek laistas tirgū, nodotas ekspluatācijā vai izmantotas ar modifikāciju vai bez tās vienīgi militāros, aizsardzības vai valsts drošības nolūkos, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības.
Šis reglamentas netaikomas DI sistemoms, kai ir tiek, kiek jos pateikiamos rinkai, pradedamos naudoti arba naudojamos su pakeitimais ar be jų tik kariniais, gynybos ar nacionalinio saugumo tikslais, neatsižvelgiant į tą veiklą vykdančio subjekto rūšį.
Šī regula neattiecas uz MI sistēmām, kuras netiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā Savienībā, ja iznākumu Savienībā izmanto vienīgi militāros, aizsardzības vai valsts drošības nolūkos, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības.
Šis reglamentas netaikomas DI sistemoms, kurios nėra pateiktos rinkai ir nėra pradėtos naudoti Sąjungoje, kai jų išvediniai yra naudojami Sąjungoje tik kariniais, gynybos ar nacionalinio saugumo tikslais, neatsižvelgiant į tą veiklą vykdančio subjekto rūšį.
4. Šī regula neattiecas ne uz publiskām iestādēm trešā valstī, ne starptautiskām organizācijām, kas ir šīs regulas piemērošanas jomā, ievērojot 1. punktu, ja minētās iestādes vai organizācijas izmanto MI sistēmas starptautiskās sadarbības vai nolīgumu ietvaros par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību ar Savienību vai ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, ar noteikumu, ka šāda trešā valsts vai starptautiskā organizācija sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz indivīdu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību.
4. Šis reglamentas taip pat netaikomas trečiosios valstybės valdžios institucijoms ir tarptautinėms organizacijoms, kurios pagal 1 dalį patenka į šio reglamento taikymo sritį, kai tos institucijos ar organizacijos DI sistemas naudoja vykdydamos tarptautinį bendradarbiavimą arba susitarimus teisėsaugos ir teisminio bendradarbiavimo su Sąjunga arba su viena ar daugiau valstybių narių tikslais, jei tokia trečioji valstybė ar tarptautinė organizacija numato tinkamas saugumo priemones asmenų pagrindinėms teisėms ir laisvėms apsaugoti.
5. Šī regula neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību, kā paredzēts Regulas (ES) 2022/2065 II nodaļā.
5. Šis reglamentas nedaro poveikio Reglamento (ES) 2022/2065 II skyriuje išdėstytų nuostatų dėl tarpininkavimo paslaugų teikėjų atsakomybės taikymui.
6. Šī regula neattiecas uz MI sistēmām vai MI modeļiem, tostarp to radīto iznākumu, kas konkrēti izstrādāti un nodoti ekspluatācijā vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā.
6. Šis reglamentas netaikomas DI sistemoms ar DI modeliams, įskaitant jų išvedinius, kurie specialiai sukurti ir pradėti naudoti vien mokslinių tyrimų ir plėtros tikslais.
7. Personas datiem, ko apstrādā saistībā ar šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, piemēro Savienības tiesību aktus personas datu aizsardzības, privātuma un sakaru konfidencialitātes jomā. Šī regula neietekmē Regulu (ES) 2016/679 vai (ES) 2018/1725, vai Direktīvu 2002/58/EK vai (ES) 2016/680, neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktu un 59. pantu.
7. Asmens duomenims, tvarkomiems atsižvelgiant į šiame reglamente nustatytas teises ir pareigas, taikoma Sąjungos teisė dėl asmens duomenų apsaugos, privatumo ir pranešimų konfidencialumo. Šis reglamentas nedaro poveikio Reglamentui (ES) 2016/679 ar (ES) 2018/1725, Direktyvai 2002/58/EB ar (ES) 2016/680, nedarant poveikio šio reglamento 10 straipsnio 5 daliai ir 59 straipsniui.
8. Šī regula neattiecas uz pētniecības, testēšanas vai izstrādes darbībām, kas saistītas ar MI sistēmām vai MI modeļiem pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šādas darbības veic saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem. Minētā izslēgšana neattiecas uz testēšanu reālos apstākļos.
8. Šis reglamentas netaikomas jokiai mokslinių tyrimų, bandymų ar plėtros veiklai, susijusiai su DI sistemomis ar DI modeliais, prieš juos pateikiant rinkai ar pradedant naudoti. Tokia veikla vykdoma laikantis taikytinos Sąjungos teisės. Ši nuostata dėl netaikymo netaikoma bandymams realiomis sąlygomis.
9. Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri saistīti ar patērētāju aizsardzību un produktu drošumu.
9. Šiuo reglamentu nedaromas poveikis kitais Sąjungos teisės aktais, susijusiais su vartotojų apsauga ir gaminių sauga, nustatytoms taisyklėms.
10. Šī regula neattiecas uz tādu uzturētāju pienākumiem, kuri ir fiziskas personas, kas MI sistēmas izmanto tikai personiskas neprofesionālas darbības veikšanai.
10. Šis reglamentas netaikomas diegėjų, kurie yra fiziniai asmenys, naudojantys DI sistemas vykdydami tik asmeninę neprofesinę veiklą, pareigoms.
11. Šī regula neliedz Savienībai vai dalībvalstīm saglabāt vai ieviest tiesību aktus, noteikumus vai administratīvas normas, kas ir labvēlīgākas pret darba ņēmējiem viņu tiesību aizsardzības ziņā attiecībā uz situācijām, kad darba devējs izmanto MI sistēmas, vai veicināt vai atļaut darba ņēmējiem izdevīgāku koplīgumu piemērošanu.
11. Šiuo reglamentu Sąjungai ar valstybėms narėms neužkertamas kelias toliau taikyti arba priimti darbuotojams palankesnius įstatymus ir kitus teisės aktus, kiek tai susiję su jų teisių apsauga, kai darbdaviai naudoja DI sistemas, arba skatinti ar leisti taikyti darbuotojams palankesnes kolektyvines sutartis.
12. Šī regula neattiecas uz MI sistēmām, kas laistas apgrozībā ar bezmaksas un atklātā pirmkoda licencēm, ja vien tās netiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā kā augsta riska MI sistēmas vai kā MI sistēma, uz kuru attiecas 5. vai 50. pants.
12. Šis reglamentas netaikomas DI sistemoms, išleistoms pagal nemokamas atvirojo kodo licencijas, nebent jos pateikiamos rinkai arba pradedamos naudoti kaip didelės rizikos DI sistemos arba kaip DI sistemos, patenkančios į 5 arba 50 straipsnio taikymo sritį.
Draudžiama su DI susijusi praktika
1. Ir aizliegta šāda MI prakse:
1. Draudžiama taikyti šią su DI susijusią praktiką:
a)
tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas vai personu grupas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu, tādējādi liekot tām pieņemt lēmumu, ko tās citādi nebūtu pieņēmušas, tādā veidā, kas šai personai, citai personai vai personu grupai rada vai pamatoti ticami radīs būtisku kaitējumu;
a)
pateikti rinkai, pradėti naudoti arba naudoti DI sistemą, kurioje pasitelkiami pasąmonę veikiantys metodai, kurių asmuo nesuvokia, arba tikslingai pasitelkiami manipuliavimo ar apgaulės metodai, siekiant iš esmės pakeisti asmens ar asmenų grupės elgesį arba tą elgesį iš esmės pakeičiant, pastebimai susilpninant jų gebėjimą priimti pagrįstą sprendimą, taip juos priverčiant priimti sprendimą, kurio jie kitu atveju nebūtų priėmę, taip, kad jis pats arba kitas asmuo, arba asmenų grupė patiria didelę žalą arba yra pagrįstai tikėtina, kad jis ar kitas asmuo ar asmenų grupė tokią žalą patirs;
b)
tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto kādu no kādas fiziskas personas vai konkrētas personu grupas neaizsargātības iezīmēm viņu vecuma, invaliditātes vai konkrētas sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ un kuras mērķis vai sekas ir minētās personas vai minētajai grupai piederīgas personas uzvedības būtiska iespaidošana tādā veidā, kas attiecīgajai personai vai citai personai rada vai ir saprātīgi iespējams, ka radīs būtisku kaitējumu;
b)
pateikti rinkai, pradėti naudoti arba naudoti DI sistemą, kurioje išnaudojamas fizinio asmens ar konkrečios asmenų grupės pažeidžiamumas dėl jų amžiaus, negalios ar konkrečios socialinės ar ekonominės padėties, siekiant iš esmės pakeisti to asmens ar tai grupei priklausančio asmens elgesį arba to asmens elgesį iš esmės pakeičiant taip, kad jis pats arba kitas asmuo patiria didelę žalą arba yra pagrįstai tikėtina, kad jis ar kitas asmuo tokią žalą patirs;
c)
MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana nolūkā izvērtēt vai klasificēt fiziskas personas vai personu grupas noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai zināmām, izsecinātām vai prognozētām personas vai personības īpašībām, ja sociālais novērtējums ved pie viena vai abiem šādiem iznākumiem:
c)
pateikti rinkai, pradėti naudoti arba naudoti DI sistemas fiziniams asmenims ar asmenų grupėms tam tikru laikotarpiu vertinti ar klasifikuoti pagal jų socialinį elgesį arba žinomus, numanomus ar nuspėjamus asmeninius ar asmenybės bruožus, kai socialinis reitingas lemia vieną arba abu toliau išvardytus dalykus:
i)
kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām sociālos kontekstos, kas nav saistīti ar kontekstiem, kuros dati tika sākotnēji ģenerēti vai savākti;
i)
žalingą ar nepalankų elgesį su tam tikrais fiziniais asmenimis ar asmenų grupėmis socialiniuose kontekstuose, kurie nėra susiję su kontekstais, kuriuose duomenys buvo iš pradžių sugeneruoti ar surinkti;
ii)
kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām, kas nav pamatota vai nav samērīga ar viņu sociālo uzvedību vai tās smagumu;
ii)
žalingą ar nepalankų elgesį su tam tikrais fiziniais asmenimis ar asmenų grupėmis, kuris yra nepagrįstas arba neproporcingas jų socialiniam elgesiui ar jo pavojingumui;
d)
MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana fizisku personu radītā riska novērtējuma veikšanai, lai novērtētu vai prognozētu risku, ka fiziska persona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kura balstās vienīgi uz fiziskas personas profilēšanu vai uz tās personisko īpašību un rakstura iezīmju novērtēšanu; šo aizliegumu nepiemēro MI sistēmām, kuras izmanto, lai atbalstītu cilvēka veiktu novērtējumu par personas iesaistīšanos noziedzīgā darbībā, kurš jau ir balstīts uz objektīviem un pārbaudāmiem faktiem, kas ir tieši saistīti ar noziedzīgu darbību;
d)
pateikti rinkai, pradėti naudoti šiuo konkrečiu tikslu arba naudoti DI sistemą fizinių asmenų rizikos vertinimams atlikti, siekiant įvertinti arba prognozuoti, kokia būtų rizika, kad fizinis asmuo įvykdys nusikalstamą veiką, remiantis tik fizinio asmens profiliavimu arba jo asmenybės bruožų ir savybių vertinimu; šis draudimas netaikomas DI sistemoms, naudojamoms žmogaus atliekamam asmens dalyvavimo nusikalstamoje veikloje vertinimui, kuris jau yra pagrįstas objektyviais ir patikrinamais faktais, tiesiogiai susijusiais su nusikalstama veikla;
e)
tādu MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana, kuras izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti rasmojot sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video;
e)
pateikti rinkai, pradėti naudoti šiuo konkrečiu tikslu arba naudoti DI sistemas, kuriomis kuriamos arba išplečiamos veido atpažinimo duomenų bazės, netikslingai renkant veido atvaizdus iš interneto arba apsauginių vaizdo stebėjimo sistemų (AVSS) įrašų;
f)
MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana fiziskas personas emociju izsecināšanai darbavietā vai izglītības iestādēs, izņemot tad, ja MI sistēmas izmantošanu paredzēts ieviest vai laist tirgū medicīnisku vai drošības iemeslu dēļ;
f)
pateikti rinkai, pradėti naudoti šiuo konkrečiu tikslu arba naudoti DI sistemas fizinio asmens emocijoms darbo ir švietimo įstaigų srityse numanyti, išskyrus atvejus, kai DI sistemos naudojimą ketinama įdiegti arba pateikti rinkai dėl medicininių ar saugos priežasčių;
g)
tādu biometriskās kategorizācijas sistēmu laišana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, vai lietošana, kuras individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai atvedinātu vai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju; šis aizliegums neattiecas uz likumīgi iegūtu biometrisko datu kopu, piemēram, attēlu, marķēšanu vai filtrēšanu, pamatojoties uz biometriskajiem datiem, vai biometrisko datu kategorizēšanu tiesībaizsardzības jomā;
g)
pateikti rinkai, pradėti naudoti šiuo konkrečiu tikslu arba naudoti biometrinio kategorizavimo sistemas, pagal kurias fiziniai asmenys individualiai skirstomi į kategorijas pagal jų biometrinius duomenis, kad būtų galima nustatyti ar numanyti jų rasę, politines pažiūras, narystę profesinėse sąjungose, religinius ar filosofinius įsitikinimus, lytinį gyvenimą ar seksualinę orientaciją; šis draudimas netaikomas teisėtai įgytų biometrinių duomenų rinkinių, pavyzdžiui, vaizdų, grindžiamų biometriniais duomenimis ar biometrinių duomenų kategorizavimu teisėsaugos srityje, ženklinimui ar filtravimui;
h)
reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, izņemot tad, ja – un tiktāl, cik – tāda izmantošana ir absolūti nepieciešama kādam no šiem mērķiem:
h)
viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais naudoti tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemas, nebent toks naudojimas tikrai būtinas ir tokiu mastu, kiek jis tikrai būtinas siekiant vieno iš šių tikslų:
i)
konkrētu nolaupīšanas, cilvēku tirdzniecības vai cilvēku seksuālas izmantošanas upuru mērķtiecīga meklēšana, kā arī bezvēsts pazudušu personu meklēšana;
i)
vykdyti tikslinę konkrečių pagrobimo, prekybos žmonėmis, seksualinio išnaudojimo aukų, taip pat dingusių asmenų paiešką;
ii)
konkrēta, būtiska un nenovēršama apdraudējuma fizisku personu dzīvībai vai fiziskai drošībai vai reālu un pašreizēju vai reālu un paredzamu teroristu uzbrukuma draudu novēršana;
ii)
užkirsti kelią konkrečiai, didelei ir tikrai grėsmei fizinių asmenų gyvybei ar fizinei saugai arba užkirsti kelią realiai ir esamai arba realiai ir numanomai teroristinio išpuolio grėsmei;
iii)
par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētas personas atrašanās vietas noteikšana vai personas identificēšana nolūkā veikt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai kriminālsoda izpildi par II pielikumā minētajiem nodarījumiem, par kuriem attiecīgajā dalībvalstī var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi.
iii)
lokalizuoti ar nustatyti asmenį, įtariamą įvykdžius nusikalstamą veiką, nusikalstamos veikos tyrimo, baudžiamojo persekiojimo ar baudžiamųjų sankcijų vykdymo už II priede nurodytas nusikalstamas veikas, už kurias atitinkamoje valstybėje narėje baudžiama laisvės atėmimo bausme arba įkalinimu, kurių ilgiausias terminas – bent ketveri metai, tikslais.
Pirmās daļas h) punkts neskar Regulas (ES) 2016/679 9. pantu attiecībā uz biometrisko datu apstrādi nolūkos, kas nav tiesībaizsardzība.
Pirmos pastraipos h punktu nedaromas poveikis Reglamento (ES) 2016/679 9 straipsniui dėl biometrinių duomenų tvarkymo kitais nei teisėsaugos tikslais.
2. Reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos ar kādu no 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētajiem mērķiem ievieš minētajā punktā noteiktajos nolūkos, lai apstiprinātu konkrētas personas identitāti, un tajā ņem vērā šādus elementus:
2. Kai tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais naudojamos siekiant kurio nors iš 1 dalies pirmos pastraipos h punkte nurodytų tikslų, jos gali būti diegiamos tame punkte išdėstytais tikslais tik siekiant patvirtinti konkrečiai tiriamo asmens tapatybę, ir privalo atsižvelgti į šiuos aspektus:
a)
tās situācijas raksturs, kuras dēļ var notikt tāda lietošana, jo īpaši tā kaitējuma smagums, iespējamība un apmērs, kas tiktu radīts, ja sistēma netiktu lietota;
a)
padėties, dėl kurios gali tekti pasinaudoti tokia sistema, pobūdį, visų pirma žalos, kuri būtų padaryta, jei tokia sistema nebūtų naudojama, rimtumą, tikimybę ir mastą;
b)
sistēmas lietošanas sekas attiecībā uz visu attiecīgo personu tiesībām un brīvībām, jo īpaši minēto seku smagums, iespējamība un apmērs.
b)
sistemos naudojimo pasekmes, susijusias su visų atitinkamų asmenų teisėmis ir laisvėmis, visų pirma tų pasekmių rimtumą, tikimybę ir mastą.
Turklāt reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošana publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos šā panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētajiem mērķiem atbilst nepieciešamiem un samērīgiem aizsardzības pasākumiem un nosacījumiem attiecībā uz lietošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri atļauj to lietošanu, jo īpaši laika, ģeogrāfisku un personisku ierobežojumu ziņā. Reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanu publiski piekļūstamās vietās atļauj vienīgi tad, ja tiesībaizsardzības iestāde ir pabeigusi 27. pantā paredzēto novērtējumu par ietekmi uz pamattiesībām un ir reģistrējusi sistēmu ES datubāzē saskaņā ar 49. pantu. Tomēr pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos šādu sistēmu lietošanu var sākt bez reģistrācijas ES datubāzē ar noteikumu, ka šāda reģistrācija tiek pabeigta bez liekas kavēšanās.
Be to, kai tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais naudojamos siekiant kurio nors iš šio straipsnio 1 dalies pirmos pastraipos h punkte nurodytų tikslų, atsižvelgiama į būtinas ir proporcingas su jų naudojimu, laikantis jų naudojimą leidžiančių nacionalinės teisės aktų, susijusias apsaugos priemones ir sąlygas, visų pirma laiko, geografinius ir su asmenimis susijusius apribojimus. Tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemą viešai prieinamose erdvėse leidžiama naudoti tik tuo atveju, jei teisėsaugos institucija yra atlikusi poveikio pagrindinėms teisėms vertinimą, kaip numatyta 27 straipsnyje, ir yra užregistravusi sistemą ES duomenų bazėje pagal 49 straipsnį. Tačiau deramai pagrįstais skubos atvejais tokias sistemas galima pradėti naudoti be registracijos ES duomenų bazėje, jei tokia registracija užbaigiama nepagrįstai nedelsiant.
3. Šā panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta un 2. punkta nolūkos katrai reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanai tiesībaizsardzības nolūkos publiski piekļūstamās vietās ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko izsniegusi tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde, kuras lēmums ir saistošs, tajā dalībvalstī, kurā šo sistēmu paredzēts lietot, un kas izsniegta pēc pamatota pieprasījuma un saskaņā ar sīki izstrādātiem valsts tiesību aktu noteikumiem, kas minēti 5. punktā. Tomēr pienācīgi pamatotā steidzamā gadījumā šādas sistēmas lietošanu var sākt bez atļaujas ar noteikumu, ka šādu atļauju pieprasa bez liekas kavēšanās ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Ja šāda atļauja netiek piešķirta, lietošanu nekavējoties pārtrauc un visus datus, kā arī tādas lietošanas rezultātus un iznākumus nekavējoties atmet un dzēš.
3. 1 dalies pirmos pastraipos h punkto ir 2 dalies tikslais tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemą naudoti viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais galima tik kiekvienu atveju gavus išankstinį valstybės narės, kurioje tą sistemą ketinama naudoti, teisminės institucijos arba nepriklausomos administracinės institucijos, kurios sprendimas yra privalomas, leidimą, išduotą pateikus pagrįstą prašymą ir laikantis 5 dalyje nurodytų išsamių nacionalinės teisės taisyklių. Tačiau deramai pagrįstais skubos atvejais tokią sistemą galima pradėti naudoti be leidimo su sąlyga, kad tokio leidimo paprašoma nepagrįstai nedelsiant, ne vėliau kaip per 24 valandas. Jei tokį leidimą atsisakoma išduoti, naudojimas nedelsiant nutraukiamas, o visi šio naudojimo atvejo duomenys, taip pat rezultatai ir išvediniai nedelsiant pašalinami ir ištrinami.
Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kuras lēmums ir saistošs, piešķir atļauju tikai tad, ja, pamatojoties uz tai iesniegtiem objektīviem pierādījumiem vai skaidrām norādēm, tā atzīst, ka attiecīgās reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošana ir nepieciešama un samērīga, lai sasniegtu vienu no 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, kas norādīts pieprasījumā, un jo īpaši tā notiek tikai tiktāl, cik tas absolūti nepieciešams laikposma, kā arī ģeogrāfiskā un personiskā tvēruma ziņā. Lemjot par pieprasījumu, minētā iestāde ņem vērā 2. punktā minētos elementus. Nevienu lēmumu, kas personai rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas, nevar pieņemt, balstoties vienīgi uz reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu sniegto iznākumu.
Kompetentinga teisminė institucija arba nepriklausoma administracinė institucija, kurios sprendimas yra privalomas, išduoda leidimą tik tuo atveju, jei, remdamasi jai pateiktais objektyviais duomenimis arba akivaizdžiais įrodymais, įsitikina, kad atitinkamos tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos naudojimas yra būtinas ir proporcingas siekiant prašyme nurodyto kurio nors iš 1 dalies pirmos pastraipos h punkte nustatytų tikslų, ir visų pirma neviršija to, kas tikrai būtina, kiek tai susiję su laiko trukme, geografine ir su asmenimis susijusia taikymo sritimi. Priimdama sprendimą dėl prašymo, ta institucija atsižvelgia į 2 dalyje nurodytus elementus. Negalima priimti jokio sprendimo, kuris sukeltų asmeniui nepalankų teisinį poveikį, remiantis vien tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos išvediniu.
4. Neskarot 3. punktu, par katru reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos paziņo attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei un valsts datu aizsardzības iestādei saskaņā ar 5. punktā minētajiem valsts tiesību aktu noteikumiem. Paziņojumā iekļauj vismaz 6. punktā norādīto informāciju, un tajā neiekļauj sensitīvus operatīvos datus.
4. Nedarant poveikio 3 daliai, apie kiekvieną tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos naudojimą viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais pranešama atitinkamai rinkos priežiūros institucijai ir nacionalinei duomenų apsaugos institucijai pagal 5 dalyje nurodytas nacionalines taisykles. Pranešime pateikiama bent 6 dalyje nurodyta informacija, bet nepateikiama neskelbtinų operatyvinių duomenų.
5. Dalībvalsts var nolemt paredzēt iespēju pilnīgi vai daļēji atļaut reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kas uzskaitīti 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā un 2. un 3. punktā. Attiecīgās dalībvalstis savos tiesību aktos nosaka vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus par 3. punktā minēto atļauju pieprasīšanu, izsniegšanu un izmantošanu, kā arī ar tām saistīto attiecīgo uzraudzību un ziņošanu. Minētajos noteikumos arī norāda, attiecībā uz kuriem no 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā uzskaitītajiem mērķiem – tostarp kuru minētā punkta h) apakšpunkta iii) punktā norādīto noziedzīgo nodarījumu gadījumā – kompetentajām iestādēm var atļaut minētās sistēmas lietot tiesībaizsardzības nolūkos. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā 30 dienas pēc to pieņemšanas. Dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var ieviest ierobežojošākus tiesību aktus par biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanu.
5. Valstybė narė gali nuspręsti numatyti galimybę visiškai arba iš dalies leisti tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemas naudoti viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais, laikantis 1 dalies pirmos pastraipos h punkte ir 2 bei 3 dalyse nurodytų apribojimų ir sąlygų. Atitinkamos valstybės narės savo nacionalinėje teisėje nustato būtinas išsamias taisykles, kuriomis reglamentuojama 3 dalyje nurodytų leidimų prašymo, išdavimo, vykdymo ir su jais susijusios priežiūros ir ataskaitų teikimo tvarka. Tose taisyklėse taip pat nurodoma, kurių iš 1 dalies pirmos pastraipos h punkte išvardytų ir su kuria to h punkto iii papunktyje nurodyta nusikalstama veika susijusių tikslų siekiant kompetentingoms institucijoms gali būti leidžiama naudoti tas sistemas teisėsaugos tikslais. Valstybės narės apie tas taisykles praneša Komisijai ne vėliau kaip per 30 dienų nuo jų priėmimo. Valstybės narės, laikydamosi Sąjungos teisės, gali priimti griežtesnius teisės aktus dėl nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų naudojimo.
6. Dalībvalstu valsts tirgus uzraudzības iestādes un valsts datu aizsardzības iestādes, kurām ir paziņots par reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, ievērojot 4. punktu, iesniedz Komisijai gada ziņojumus par šādu lietošanu. Minētajā nolūkā Komisija nodrošina dalībvalstīm un valsts tirgus uzraudzības un datu aizsardzības iestādēm veidni, kurā ietver informāciju par to lēmumu skaitu, kurus attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu pieņēmušas kompetentās tiesu iestādes vai neatkarīga administratīvā iestāde, kuras lēmumi ir saistoši, un par to rezultātiem.
6. Nacionalinės rinkos priežiūros institucijos ir valstybių narių nacionalinės duomenų apsaugos institucijos, kurioms pagal 4 dalį buvo pranešta apie tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų naudojimą viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais, Komisijai teikia metines ataskaitas apie tokį naudojimą. Tuo tikslu Komisija pateikia valstybėms narėms ir nacionalinėms rinkos priežiūros ir duomenų apsaugos institucijoms šabloną, įskaitant informaciją apie kompetentingų teisminių institucijų arba nepriklausomos administracinės institucijos, kurios sprendimas yra privalomas, priimtų sprendimų dėl prašymų suteikti leidimą pagal 3 dalį skaičių ir jų rezultatus.
7. Komisija publicē gada ziņojumus par reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, pamatojoties uz dalībvalstīs agregētiem datiem, kas balstīti uz 6. punktā minētajiem gada ziņojumiem. Minētie gada ziņojumi neietver sensitīvus operatīvos datus par saistītajām tiesībaizsardzības darbībām.
7. Komisija skelbia metines ataskaitas dėl tikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų naudojimo viešai prieinamose erdvėse teisėsaugos tikslais, remdamasi agreguotais duomenimis valstybėse narėse, pasitelkdama 6 dalyje nurodytas metines ataskaitas. Tose metinėse ataskaitose nepateikiama su susijusia teisėsaugos veikla susijusių neskelbtinų operatyvinių duomenų.
8. Šis pants neietekmē aizliegumus, ko piemēro, ja MI prakse pārkāpj citus Savienības tiesību aktus.
8. Šiuo straipsniu nedaromas poveikis draudimams, taikomiems tais atvejais, kai su DI susijusi praktika pažeidžia kitus Sąjungos teisės aktus.
Noteikumi klasificēšanai par augsta riska MI sistēmām
Didelės rizikos DI sistemų klasifikavimo taisyklės
1. Neatkarīgi no tā, vai MI sistēmu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā neatkarīgi no a) un b) apakšpunktā minētajiem produktiem, minēto MI sistēmu uzskata par augsta riska sistēmu, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
1. Nepriklausomai nuo to, ar DI sistema pateikiama rinkai ar pradedama naudoti atskirai nuo a ir b punktuose nurodytų gaminių, ta DI sistema laikoma didelės rizikos sistema, jei tenkinamos abi šios sąlygos:
a)
MI sistēmu paredzēts izmantot kā produkta drošības sastāvdaļu, vai MI sistēma pati par sevi ir produkts, uz kuru attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti I pielikumā;
a)
DI sistema yra skirta naudoti kaip gaminio, kuriam taikomi I priede išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai, saugos komponentas arba DI sistema pati savaime yra toks gaminys;
b)
produktam, kura drošības sastāvdaļa, ievērojot a) apakšpunktu, ir MI sistēma, vai pašai MI sistēmai kā produktam ir vajadzīgs trešās personas veikts atbilstības novērtējums, lai to varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti I pielikumā.
b)
reikalaujama, kad gaminio, kurio saugos komponentas pagal a punktą yra DI sistema, arba pačios DI sistemos kaip gaminio atitikties vertinimą, kurio reikia, kad tą gaminį būtų galima pateikti rinkai arba pradėti naudoti pagal I priede išvardytus Sąjungos derinamuosius teisės aktus, atliktų trečioji šalis.
2. Papildus 1. punktā minētajām augsta riska MI sistēmām par augsta riska sistēmām uzskata III pielikumā minētās MI sistēmas.
2. Be nurodytųjų 1 dalyje, didelės rizikos DI sistemomis taip pat laikomos III priede nurodytos DI sistemos.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, III pielikumā minēto MI sistēmu neuzskata par augsta riska sistēmu, ja tā nerada būtisku kaitējuma risku fizisku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām, tostarp būtiski neietekmē lēmumu pieņemšanas iznākumu.
3. Nukrypstant nuo 2 dalies, III priede nurodyta DI sistema nelaikoma didelės rizikos sistema, jei ji nekelia didelės rizikos, susijusios su žala fizinių asmenų sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms ir, be kita ko, reikšmingai nedaro įtakos sprendimų priėmimo rezultatams.
Pirmo daļu piemēro, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:
Pirma pastraipa taikoma, jei tenkinama bet kuri iš šių sąlygų:
a)
MI sistēma ir paredzēta šaura procedūras uzdevuma veikšanai;
a)
DI sistema skirta atlikti siaurą procedūrinę užduotį;
b)
MI sistēma ir paredzēta iepriekš pabeigtas cilvēka darbības rezultāta uzlabošanai;
b)
DI sistema skirta pagerinti veiklos, kurią pirmiau atliko žmogus, rezultatus;
c)
MI sistēma ir paredzēta lēmumu pieņemšanas modeļu vai noviržu no iepriekšējiem lēmumu pieņemšanas modeļiem atklāšanai, un tā nav paredzēta, lai aizstātu vai ietekmētu iepriekš pabeigtu cilvēka veiktu novērtējumu, bez pienācīgas cilvēka veiktas pārskatīšanas; vai
c)
DI sistema skirta nustatyti sprendimų priėmimo modelius arba nukrypimus nuo ankstesnių sprendimų priėmimo modelių ir nėra skirta pakeisti vertinimo, kurį pirmiau atliko žmogus, ar daryti jam įtaką be tinkamos žmogaus atliekamos peržiūros arba
d)
MI sistēma ir paredzēta sagatavošanās uzdevuma veikšanai saistībā ar novērtējumu, kas ir būtisks III pielikumā uzskaitīto lietošanas gadījumu nolūkos.
d)
DI sistema skirta atlikti vieną iš vertinimo, susijusio su III priede išvardytais naudojimo atvejų tikslais, parengiamųjų užduočių.
Neatkarīgi no pirmās daļas III pielikumā minētu MI sistēmu vienmēr uzskata par augsta riska MI sistēmu, ja MI sistēma veic fizisku personu profilēšanu.
Nepaisant pirmos pastraipos, III priede nurodyta DI sistema visada laikoma didelės rizikos sistema, kai ji atlieka fizinių asmenų profiliavimą.
4. Nodrošinātājs, kas uzskata, ka III pielikumā minēta MI sistēma nav augsta riska sistēma, dokumentē tās novērtējumu pirms minētā sistēma tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā. Uz šādu nodrošinātāju attiecas 49. panta 2. punktā paredzētais reģistrācijas pienākums. Pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošinātājs uzrāda novērtējuma dokumentāciju.
4. Tiekėjas, manantis, kad III priede nurodyta DI sistema nėra didelės rizikos sistema, dokumentuoja tos sistemos vertinimą prieš pateikdamas ją rinkai arba pradėdamas ją naudoti. Tokiam tiekėjui taikoma 49 straipsnio 2 dalyje nustatyta registravimo pareiga. Nacionalinėms kompetentingoms institucijoms paprašius tiekėjas pateikia vertinimo dokumentus.
5. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Mākslīgā intelekta padomi (MI padomi) un ne vēlāk kā 2026. gada 2. februārī sniedz pamatnostādnes, kurās precizē šā panta praktisko īstenošanu saskaņā ar 96. pantu, kopā ar izsmeļošu sarakstu ar praktiskiem piemēriem par MI sistēmu, kuras ir augsta riska MI sistēmas, un to, kuras nav augsta riska MI sistēmas, lietošanas gadījumiem.
5. Komisija, pasikonsultavusi su Europos dirbtinio intelekto valdyba (toliau – Valdyba) ir ne vėliau kaip 2026 m. vasario 2 d., pateikia gaires, kuriose nurodomas praktinis šio straipsnio įgyvendinimas pagal 96 straipsnį, taip pat išsamų DI sistemų, kurios yra didelės rizikos sistemos ir kurios nėra didelės rizikos sistemos, naudojimo atvejų praktinių pavyzdžių sąrašą.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 97. pantu, lai grozītu šā panta 3. punkta otro daļu, lai pievienotu jaunus nosacījumus tajā noteiktajiem nosacījumiem, vai grozītu tos, ja ir konkrēti un ticami pierādījumi, ka ir MI sistēmas, kas ietilpst III pielikuma tvērumā, bet nerada būtisku kaitējuma risku fizisku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām.
6. Komisijai suteikiami įgaliojimai pagal 97 straipsnį priimti deleguotuosius aktus, siekiant iš dalies pakeisti šio straipsnio 3 dalies antroje pastraipoje nustatytas sąlygas, papildant joje nustatytas sąlygas naujomis sąlygomis arba jas pakeičiant, jei yra konkrečių ir patikimų įrodymų, kad esama į III priedo taikymo sritį patenkančių DI sistemų, kurios nekelia didelės rizikos, susijusios su žala fizinių asmenų sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms.
7. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 97. pantu, lai grozītu 3. punkta otro daļu, lai svītrotu jebkuru no tajā noteiktajiem nosacījumiem, ja ir konkrēti un ticami pierādījumi, ka tas ir vajadzīgs, lai uzturētu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, ko paredz šī regula.
7. Komisija pagal 97 straipsnį priima deleguotuosius aktus, kad iš dalies pakeistų šio straipsnio 3 dalies antrą pastraipą išbraukdama bet kurią iš joje nustatytų sąlygų, jei yra konkrečių ir patikimų įrodymų, kad tai būtina siekiant išlaikyti sveikatos, saugos ir pagrindinių teisių apsaugos lygį, nustatytą šiuo reglamentu.
8. Neviens 3. punkta otrajā daļā paredzētais nosacījumu grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 6. un 7. punktu, nemazina veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības vispārējo līmeni, ko paredz šī regula un tas nodrošina saskanību ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot 7. panta 1. punktu, un ņem vērā tirgus norises un tehnoloģiju attīstību.
8. Joks 3 dalies antroje pastraipoje nustatytų sąlygų dalinis pakeitimas, priimtas pagal šio straipsnio 6 ir 7 dalis, negali sumažinti bendro sveikatos, saugos ir pagrindinių teisių apsaugos lygio, nustatyto šiuo reglamentu ir juo turi būti užtikrintas suderinamumas su deleguotaisiais aktais, priimtais pagal 7 straipsnio 1 dalį, ir atsižvelgiama į rinkos ir technologinę plėtrą.
Riska pārvaldības sistēma
1. Saistībā ar augsta riska MI sistēmām izveido, ievieš, dokumentē un uztur riska pārvaldības sistēmu.
1. Turi būti sukuriamos, įgyvendinamos, dokumentuojamos ir prižiūrimos didelės rizikos DI sistemų keliamos rizikos valdymo sistemos.
2. Riska pārvaldības sistēmu saprot kā nepārtrauktu iteratīvu procesu, ko plāno un kas norit visā augsta riska MI sistēmas darbmūžā, un tam nepieciešama regulāra sistemātiska pārskatīšana un atjaunināšana. Tajā ietilpst šādi posmi:
2. Rizikos valdymo sistema turi būti suprantama kaip visą didelės rizikos DI sistemos gyvavimo ciklą planuojamas ir vykstantis nuolatinis kartotinis procesas, kurį reikia reguliariai sistemingai peržiūrėti ir atnaujinti. Ją sudaro šie etapai:
a)
to zināmo un saprātīgi paredzamo risku apzināšana un analīze, ko augsta riska MI sistēma var radīt veselībai, drošībai vai pamattiesībām, ja augsta riska MI sistēmu lieto saskaņā ar tai paredzēto nolūku;
a)
žinomos ir pagrįstai numatomos rizikos, kurią didelės rizikos DI sistema gali kelti sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms, kai didelės rizikos DI sistema naudojama pagal numatytąją paskirtį, nustatymas ir analizė;
b)
to risku aplēšana un izvērtēšana, kas var rasties, ja augsta riska MI sistēmu lieto atbilstoši paredzētajam nolūkam, un saprātīgi paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos;
b)
rizikos, kuri gali kilti didelės rizikos DI sistemą naudojant pagal numatytąją paskirtį ir pagrįstai numatomo netinkamo naudojimo sąlygomis, apskaičiavimas ir vertinimas;
c)
citu iespējamo risku izvērtēšana, pamatojoties uz to datu analīzi, kas savākti no 72. pantā minētās pēctirgus pārraudzības sistēmas;
c)
kitos galinčios kilti rizikos vertinimas remiantis duomenų, surinktų taikant 72 straipsnyje nurodytą stebėsenos po pateikimo rinkai sistemą, analize;
d)
saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu apzinātu risku novēršanai paredzētu piemērotu un mērķorientētu riska pārvaldības pasākumu pieņemšana.
d)
tinkamų ir tikslinių rizikos valdymo priemonių, parengtų šalinti rizikai, nustatytai pagal a punktą, priėmimas.
3. Šajā pantā minētie riski attiecas tikai uz tiem riskiem, kurus var saprātīgi mazināt vai novērst, izstrādājot vai projektējot augsta riska MI sistēmu vai sniedzot atbilstīgu tehnisko informāciju.
3. Šiame straipsnyje nurodyta rizika susijusi tik su ta rizika, kurią galima pagrįstai sumažinti arba pašalinti didelės rizikos DI sistemos kūrimo ar projektavimo metu arba suteikiant tinkamą techninę informaciją.
4. Riska pārvaldības pasākumos, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, pienācīgi ņem vērā sekas un iespējamo mijiedarbību, ko rada šajā iedaļā noteikto prasību kombinēta piemērošana, lai efektīvāk samazinātu riskus, vienlaikus panākot pienācīgu līdzsvaru minēto prasību izpildei paredzēto pasākumu īstenošanā.
4. Taikant 2 dalies d punkte nurodytas rizikos valdymo priemones deramai atsižvelgiama į poveikį ir galimą sąveiką, kuriuos lemia bendras šiame skirsnyje nustatytų reikalavimų taikymas, siekiant veiksmingiau iki minimumo sumažinti riziką, kartu užtikrinant tinkamą pusiausvyrą įgyvendinant priemones, skirtas tiems reikalavimams įvykdyti.
5. Riska pārvaldības pasākumi, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, ir tādi, ka attiecīgie ar katru apdraudējumu saistītie atlikušie riski, kā arī augsta riska MI sistēmu kopējais atlikušais risks tiek uzskatīti par pieņemamiem.
5. 2 dalies d punkte nurodytos rizikos valdymo priemonės turi būti tokios, kad su kiekvienu pavojumi susijusi atitinkama liekamoji rizika ir bendra didelės rizikos DI sistemų liekamoji rizika būtų laikomos priimtinomis.
Nosakot vispiemērotākos riska pārvaldības pasākumus, nodrošina:
Nustatant tinkamiausias rizikos valdymo priemones, užtikrinama, kad:
a)
apzināto un izvērtēto risku likvidēšanu vai samazināšanu, ievērojot 2. punktu, ciktāl tas tehniski iespējams, ar augsta riska MI sistēmas atbilstīgu projektēšanu un izstrādi;
a)
pagal 2 dalį nustatyta ir įvertinta rizika būtų šalinama arba mažinama tinkamomis didelės rizikos DI sistemos projektavimo ir kūrimo priemonėmis, kiek tai techniškai įmanoma;
b)
attiecīgā gadījumā atbilstīgu riska mazināšanas un kontroles pasākumu īstenošanu, ar ko pievēršas riskiem, kurus nevar likvidēt;
b)
jei rizikos pašalinti neįmanoma, kai tikslinga, į ją reaguojant būtų įgyvendinamos tinkamos rizikos mažinimo ir kontrolės priemonės;
c)
informācijas sniegšanu, kas prasīta, ievērojot 13. pantu, un attiecīgā gadījumā uzturētāju apmācību.
c)
būtų teikiama pagal 13 straipsnį reikalaujama informacija ir, kai tikslinga, diegėjams būtų rengiami mokymai.
Lai likvidētu vai samazinātu riskus, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmas lietošanu, pienācīgi ņem vērā tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību, apmācību, kas tiek gaidīta attiecībā uz uzturētāju, un paredzamo kontekstu, kurā sistēmu paredzēts izmantot.
Siekiant pašalinti arba sumažinti didelės rizikos DI sistemos naudojimo keliamą riziką, turi būti tinkamai atsižvelgiama į technines žinias, patirtį, išsilavinimą ir apmokymą, kurių tikimasi iš diegėjo, ir į numatomą kontekstą, kuriame sistema yra skirta naudoti.
6. Augsta riska MI sistēmas testē, lai noteiktu vispiemērotākos un mērķtiecīgākos riska pārvaldības pasākumus. Testēšana nodrošina, ka augsta riska MI sistēmas darbojas konsekventi paredzētajam nolūkam un ka tās atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām.
6. Siekiant nustatyti tinkamiausias ir tikslines rizikos valdymo priemones, didelės rizikos DI sistemos turi būti išbandomos. Bandymais užtikrinama, kad didelės rizikos DI sistemos nuosekliai veiktų pagal numatytąją paskirtį ir atitiktų šiame skirsnyje nustatytus reikalavimus.
7. Testēšanas procedūras var ietvert testēšanu reālos apstākļos saskaņā ar 60. pantu.
7. Bandymo procedūros gali apimti bandymą realiomis sąlygomis pagal 60 straipsnį.
8. Augsta riska MI sistēmu testēšanu pēc vajadzības veic jebkurā brīdī visā izstrādes procesā un jebkurā gadījumā pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Testēšanu veic, izmantojot iepriekš noteiktus rādītājus un varbūtības sliekšņus, kas atbilst augsta riska MI sistēmai paredzētajam nolūkam.
8. Prireikus didelės rizikos DI sistemų bandymai atliekami atitinkamai bet kuriuo metu jų kūrimo proceso etapu ir bet kuriuo atveju prieš jas pateikiant rinkai arba pradedant naudoti. Bandymai atliekami taikant iš anksto nustatytą metriką ir tikimybines ribines vertes, atitinkančias didelės rizikos DI sistemos numatytąją paskirtį.
9. Īstenojot 1.–7. punktā paredzēto riska pārvaldības sistēmu, nodrošinātāji apsver, vai, ņemot vērā tai paredzēto nolūku, pastāv iespēja, ka augsta riska MI sistēmai būs negatīva ietekme uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un attiecīgā gadījumā citām neaizsargātām grupām.
9. Įgyvendindami rizikos valdymo sistemą, kaip numatyta 1–7 dalyse, tiekėjai dėmesį skiria tam, ar, atsižvelgiant į didelės rizikos DI sistemos numatytąją paskirtį, tikėtina, kad ji darys neigiamą poveikį jaunesniems nei 18 metų asmenims ir, atitinkamai, kitoms pažeidžiamoms grupėms.
10. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktu noteikumiem attiecas prasības par iekšējiem riska pārvaldības procesiem, 1.–9. punktā paredzētie aspekti var būt daļa no vai apvienoti ar riska pārvaldības procedūrām, kas izveidotas, ievērojot minētos tiesību aktus.
10. Didelės rizikos DI sistemų, kurioms reikalavimai dėl vidaus rizikos valdymo procesų taikomi pagal kitas atitinkamas Sąjungos teisės nuostatas, tiekėjų atveju 1–9 dalyse pateikti aspektai gali būti įtraukiami į pagal tą teisę nustatytas rizikos valdymo procedūras arba su jomis derinami.
Augsta riska MI sistēmu uzturētāju pienākumi
Didelės rizikos DI sistemų diegėjų pareigos
1. Augsta riska MI sistēmu uzturētāji veic pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņi šādas sistēmas lieto saskaņā ar sistēmām pievienoto lietošanas instrukciju, ievērojot 3. un 6. punktu.
1. Didelės rizikos DI sistemų diegėjai imasi tinkamų techninių ir organizacinių priemonių užtikrinti, kad jie tokias sistemas naudotų laikydamiesi kartu su jomis pateiktos naudojimo instrukcijos ir vadovaudamiesi 3–6 dalių nuostatomis.
2. Uzturētāji uztic cilvēka virsvadību fiziskām personām, kurām ir vajadzīgā kompetence, apmācība un pilnvaras, kā arī nepieciešamais atbalsts.
2. Įgyvendinti žmogaus atliekamą priežiūrą diegėjai paveda fiziniams asmenims, kurie turi reikiamą kompetenciją, kvalifikaciją ir įgaliojimus tai daryti ir kuriems teikiama būtina parama.
3. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktie pienākumi neskar citus uzturētāju pienākumus, kas noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos, un uzturētāja brīvību organizēt savus resursus un darbības, lai īstenotu nodrošinātāja norādītos cilvēka virsvadības pasākumus.
3. 1 ir 2 dalyse nustatytos pareigos nedaro poveikio kitoms diegėjų pareigoms pagal Sąjungos ar nacionalinę teisę ir diegėjų laisvei savo nuožiūra organizuoti savo išteklius ir veiklą siekiant taikyti tiekėjo nurodytas žmogaus vykdomos priežiūros priemones.
4. Neskarot 1. un 2. punktu, ciktāl uzturētājs īsteno kontroli pār ievaddatiem, minētais uzturētājs nodrošina, ka ievaddati ir attiecīgi un pietiekami reprezentatīvi, ņemot vērā augsta riska MI sistēmai paredzēto nolūku.
4. Nedarant poveikio 1 ir 2 dalims, tiek, kiek diegėjas kontroliuoja įvesties duomenis, jis užtikrina, kad tie įvesties duomenys būtų aktualūs ir pakankamai reprezentatyvūs atsižvelgiant į numatytąją didelės rizikos DI sistemos paskirtį.
5. Uzturētāji pārrauga augsta riska MI sistēmas darbību, pamatojoties uz lietošanas instrukciju, un attiecīgā gadījumā informē nodrošinātājus saskaņā ar 72. pantu. Ja uzturētājiem ir pamats uzskatīt, ka augsta riska MI sistēmas lietošana saskaņā ar instrukciju var radīt risku 79. panta 1. punkta nozīmē, viņi bez liekas kavēšanās informē nodrošinātāju vai izplatītāju un attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi un aptur minētās sistēmas lietošanu. Ja uzturētāji ir identificējuši nopietnu incidentu, viņi par minēto incidentu arī nekavējoties informē vispirms nodrošinātāju un pēc tam importētāju vai izplatītāju un attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. Ja uzturētājs nevar sazināties ar nodrošinātāju, mutatis mutandis piemēro 73. pantu. Šis pienākums neattiecas uz MI sistēmu uzturētāju, kas ir tiesībaizsardzības iestādes, sensitīviem operatīvajiem datiem.
5. Diegėjai stebi didelės rizikos DI sistemos veikimą, atsižvelgdami į jos naudojimo instrukciją ir, kai aktualu, informuoja tiekėjus pagal 72 straipsnį. Jei diegėjai turi pagrindo manyti, kad pagal naudojimo instrukciją naudojama DI didelės rizikos sistema gali kelti DI sistemos riziką, kaip tai suprantama 79 straipsnio 1 dalyje, jie nepagrįstai nedelsdami apie tai informuoja tiekėją arba platintoją ir atitinkamą rinkos priežiūros instituciją bei sustabdo tos sistemos naudojimą. Jei diegėjai nustato rimtą incidentą, jie taip pat nedelsdami apie tą incidentą pirma informuoja tiekėją, o tada importuotoją arba platintoją ir atitinkamas rinkos priežiūros institucijas. Jei diegėjas negali susisiekti su tiekėju, mutatis mutandis taikomas 73 straipsnis. Ši pareiga netaikoma DI sistemos diegėjų, kurie yra teisėsaugos institucijos, neskelbtiniems operatyviniams duomenims.
Attiecībā uz uzturētājiem, kas ir finanšu iestādes, uz kurām attiecas Savienības finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos paredzētās prasības par to iekšējo pārvaldību, kārtību vai procesiem, pirmajā daļā noteikto pārraudzības pienākumu uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti noteikumi par iekšējās pārvaldības kārtību, procesiem un mehānismiem, ievērojot attiecīgos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā.
Jei diegėjai yra finansų įstaigos, kurioms taikomi su vidaus valdymu, tvarka ar procesais susiję reikalavimai pagal Sąjungos finansinių paslaugų teisės aktus, pirmoje pastraipoje nustatyta stebėsenos pareiga laikoma įvykdyta, jei laikomasi atitinkamuose finansinių paslaugų teisės aktuose nustatytų taisyklių dėl vidaus valdymo priemonių, procesų ir mechanizmų.
6. Augsta riska MI sistēmu uzturētāji glabā minētās augsta riska MI sistēmas ģenerētās žurnāldatnes, ciktāl šādas žurnāldatnes ir viņu pārziņā, tādu laikposmu, kas atbilst augsta riska MI sistēmai paredzētajam nolūkam – vismaz sešus mēnešus, ja vien piemērojamajos Savienības vai valsts tiesību aktos, jo īpaši Savienības tiesību aktos par personas datu aizsardzību, nav noteikts citādi.
6. Didelės rizikos DI sistemos diegėjai saugo tos didelės rizikos DI sistemos automatiškai generuojamus žurnalus, jei tokie žurnalai yra jo žinioje, laikotarpį, kuris yra tinkamas atsižvelgiant į numatytąją didelės rizikos DI sistemos paskirtį, ir ne trumpiau kaip šešis mėnesius, nebent taikytinuose Sąjungos ar nacionalinės teisės aktuose, visų pirma Sąjungos teisės aktuose dėl asmens duomenų apsaugos, numatyta kitaip.
Uzturētāji, kas ir finanšu iestādes, uz kurām attiecas Savienības finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos paredzētās prasības par to iekšējo pārvaldību, kārtību vai procesiem, žurnāldatnes uztur kā daļu no dokumentācijas, kuru glabā, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā.
Diegėjai, kurie yra finansų įstaigos, kurioms pagal Sąjungos finansinių paslaugų teisės aktus taikomi su vidaus valdymu, tvarka ar procesais susiję reikalavimai, žurnalus saugo kartu su dokumentais, saugomais pagal atitinkamus Sąjungos finansinių paslaugų teisės aktus.
7. Pirms augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā vai lietošanas darbavietā uzturētāji, kas ir darba devēji, informē darba ņēmēju pārstāvjus un skartos darba ņēmējus par to, ka uz viņiem attieksies augsta riska MI sistēmas lietošana. Šo informāciju attiecīgā gadījumā sniedz saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Savienības un valsts tiesību aktos un praksē attiecībā uz darba ņēmēju un viņu pārstāvju informēšanu.
7. Prieš pradėdami naudoti arba prieš naudodami didelės rizikos DI sistemą darbo vietoje, diegėjai darbdaviai informuoja darbuotojų atstovus ir darbuotojus, kurie bus paveikti, kad jų atžvilgiu bus naudojama didelės rizikos DI sistema. Ši informacija teikiama, kai taikytina, laikantis taisyklių ir procedūrų pagal Sąjungos ir nacionalinės teisės aktus ir praktiką dėl darbuotojų ir jų atstovų informavimo.
8. Augsta riska MI sistēmu uzturētāji, kas ir publiskas iestādes, vai Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras pilda 49. pantā minētos reģistrācijas pienākumus. Ja šādi uzturētāji konstatē, ka augsta riska MI sistēma, kuru viņi plāno lietot, nav reģistrēta 71. pantā minētajā ES datubāzē, viņi minēto sistēmu nelieto un informē nodrošinātāju vai izplatītāju.
8. Didelės rizikos DI sistemų diegėjai, kurie yra viešojo sektoriaus institucijos arba Sąjungos institucijos, įstaigos, organai ar agentūros, vykdo 49 straipsnyje nurodytas registravimo pareigas. Nustatę, kad didelės rizikos DI sistema, kurią jie ketina naudoti, nėra įregistruota 71 straipsnyje nurodytoje ES duomenų bazėje, tokie diegėjai tos sistemos nenaudoja ir apie tai informuoja tiekėją arba platintoją.
9. Attiecīgā gadījumā augsta riska MI sistēmu uzturētāji izmanto saskaņā ar šīs regulas 13. pantu sniegto informāciju, lai izpildītu pienākumu veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. pantā vai Direktīvas (ES) 2016/680 27. pantā.
9. Kad įvykdytų Reglamento (ES) 2016/679 35 straipsnyje arba Direktyvos (ES) 2016/680 27 straipsnyje nustatytą pareigą atlikti poveikio duomenų apsaugai vertinimą, didelės rizikos DI sistemų diegėjai, kai taikytina, naudojasi pagal šio reglamento 13 straipsnį pateikta informacija.
10. Neskarot Direktīvu (ES) 2016/680, lai izmeklēšanas ietvaros veiktu personas, kas tiek turēta aizdomās vai ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, mērķtiecīgu meklēšanu, vēlāklaika biometriskās identifikācijai paredzētas augsta riska MI sistēmas uzturētājs ex-ante vai bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 48 stundu laikā lūdz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, kuras lēmums ir saistošs un uz ko attiecas tiesas pārbaude, atļauju lietot minēto sistēmu, izņemot gadījumus, kad tā tiek lietota potenciāla aizdomās turamā sākotnējai identifikācijai, pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem faktiem, kas ir tieši saistīti ar nodarījumu. Katra lietošana ir ierobežota un attiecas tikai uz to, kas ir absolūti nepieciešams konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai.
10. Nedarant poveikio Direktyvai (ES) 2016/680, kai vykdomas tyrimas siekiant surasti konkretų asmenį, kuris įtariamas įvykdžius nusikalstamą veiką arba kuriam už tokią veiką yra paskelbtas apkaltinamasis nuosprendis, didelės rizikos DI sistemos, skirtos netikralaikiam nuotoliniam biometriniam tapatybės nustatymui, diegėjas ex ante arba nepagrįstai nedelsdamas ir ne vėliau kaip per 48 valandas paprašo teisminės institucijos arba administracinės institucijos, kurios sprendimai yra privalomi ir jiems taikoma teisminė peržiūra, leidimo naudoti tą sistemą, išskyrus atvejus, kai ji naudojama pradiniam galimo įtariamojo tapatybės nustatymui remiantis tiesiogiai su nusikalstama veika susijusiais objektyviais ir patikrinamais faktais. Kiekvienas naudojimas negali viršyti to, kas tikrai būtina konkrečiai nusikalstamai veikai ištirti.
Ja atļauja, kas pieprasīta, ievērojot pirmo daļu, netiek piešķirta, ar minēto pieprasīto atļauju saistīto vēlāklaika biometriskās identifikācijas sistēmas lietošanu nekavējoties pārtrauc un personas datus, kas saistīti ar tādu augsta riska MI sistēmas lietošanu, par kuru tika lūgta atļauja, dzēš.
Jei atsisakoma išduoti pagal pirmą pastraipą prašomą išduoti leidimą, su tuo prašomu leidimu susijęs netikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemos naudojimas nedelsiant nutraukiamas, o asmens duomenys, susiję su didelės rizikos DI sistemos naudojimu, kuriam prašyta suteikti leidimą, ištrinami.
Nekādā gadījumā šādu vēlāklaika biometriskās identifikācijai paredzētu augsta riska MI sistēmu nelieto tiesībaizsardzības nolūkos nemērķorientētā veidā, bez kādas saistības ar noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu, reāliem un pašreizējiem vai reāliem un paredzamiem noziedzīga nodarījuma draudiem vai konkrētas pazudušas personas meklēšanu. Nodrošina, ka lēmumu, kas personai rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas, tiesībaizsardzības iestādes nevar pieņemt, balstoties vienīgi uz šādu vēlāklaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu sniegto iznākumu.
Tokia netikralaikiam nuotoliniam biometriniam tapatybės nustatymui skirta didelės rizikos DI sistema jokiu būdu teisėsaugos tikslais negali būti naudojama netikslingai, be jokios sąsajos su nusikalstama veika, baudžiamuoju procesu, tikra ir esama arba tikra ir numatoma nusikalstamos veikos grėsme, arba konkretaus dingusio asmens paieškai. Turi būti užtikrinama, kad remdamosi vien tokių netikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų išvediniais teisėsaugos institucijos negalėtų priimti jokio sprendimo, kuris sukeltų asmeniui nepalankų teisinį poveikį.
Šis punkts neskar Regulas (ES) 2016/679 9. pantu un Direktīvas (ES) 2016/680 10. pantu attiecībā uz biometrisko datu apstrādi.
Šia pastraipa nedaromas poveikis Reglamento (ES) 2016/679 9 straipsniui ir Direktyvos (ES) 2016/680 10 straipsniui biometrinių duomenų tvarkymo atžvilgiu.
Neatkarīgi no nolūka vai uzturētāja katru šādu augsta riska MI sistēmu lietošanu dokumentē attiecīgā policijas datnē un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei un valsts datu aizsardzības iestādei, izņemot ar tiesībaizsardzību saistītu sensitīvu operatīvo datu izpaušanu. Šī daļa neskar pilnvaras, kas ar Direktīvu (ES) 2016/680 piešķirtas uzraudzības iestādēm.
Neatsižvelgiant į tikslą ar diegėją, kiekvienas tokios didelės rizikos DI sistemos panaudojimas yra užfiksuojamas atitinkamos policijos bylos dokumente ir su tokiu dokumentu leidžiama susipažinti atitinkamai rinkos priežiūros institucijai ir nacionalinei duomenų apsaugos institucijai, gavus pastarųjų prašymą, užtikrinant, kad nebūtų atskleidžiami su teisėsauga susiję neskelbtini operatyviniai duomenys. Šia pastraipa nedaromas poveikis įgaliojimams, kurie Direktyva (ES) 2016/680 yra suteikti priežiūros institucijoms.
Uzturētāji iesniedz attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei un valsts datu aizsardzības iestādei gada ziņojumus par gadījumiem, kad tie lietojuši vēlāklaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, izņemot ar tiesībaizsardzību saistītu sensitīvu operatīvo datu izpaušanu. Ziņojumus var agregēt, lai vienā operācijā aptvertu vairāk nekā vienu ieviešanu.
Diegėjai atitinkamoms rinkos priežiūros institucijoms ir nacionalinėms duomenų apsaugos institucijoms teikia metines ataskaitas apie netikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų naudojimą, bet neatskleidžia su teisėsauga susiję neskelbtini operatyviniai duomenys. Gali būti parengiama jungtinė ataskaita, apimanti daugiau nei vieną diegėjo sistemą.
Dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var ieviest ierobežojošākus tiesību aktus par vēlāklaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanu.
Valstybės narės, laikydamosi Sąjungos teisės, gali priimti griežtesnius teisės aktus dėl netikralaikio nuotolinio biometrinio tapatybės nustatymo sistemų naudojimo.
11. Neskarot šīs regulas 50. pantu, III pielikumā minēto augsta riska MI sistēmu uzturētāji, kas pieņem lēmumus vai palīdz pieņemt lēmumus saistībā ar fiziskām personām, informē fiziskas personas, ka uz tām attiecas augsta riska MI sistēmas lietošana. Augsta riska MI sistēmām, ko izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, piemēro Direktīvas (ES) 2016/680 13. pantu.
11. Nedarant poveikio šio reglamento 50 straipsniui, III priede nurodytų didelės rizikos DI sistemų diegėjai, kurie priima su fiziniais asmenimis susijusius sprendimus arba padeda juos priimti, informuoja fizinius asmenis, kad jų atžvilgiu naudojama didelės rizikos DI sistema. Didelės rizikos DI sistemas naudojant teisėsaugos tikslais, taikomas Direktyvos (ES) 2016/680 13 straipsnis.
12. Uzturētāji sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm visās darbībās, ko minētās iestādes šīs regulas īstenošanas nolūkā veic saistībā ar augsta riska MI sistēmu.
12. Diegėjai bendradarbiauja su atitinkamomis kompetentingomis institucijomis dėl visų veiksmų, kurių tos institucijos imasi didelės rizikos DI sistemos atžvilgiu, kad įgyvendintų šį reglamentą.
Prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām
Notifikuotosioms įstaigoms taikomi reikalavimai
1. Paziņoto struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.
1. Notifikuotoji įstaiga turi būti įsteigta pagal valstybės narės nacionalinę teisę ir turi turėti juridinio asmens statusą.
2. Paziņotās struktūras atbilst organizatoriskajām, kvalitātes vadības, resursu un procesa prasībām, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai, kā arī atbilstīgām kiberdrošības prasībām.
2. Notifikuotosios įstaigos turi atitikti organizacinius, kokybės valdymo, išteklių ir procesų reikalavimus, būtinus siekiant užtikrinti, kad jos galėtų vykdyti savo užduotis, jos taip pat turi atitikti tinkamus kibernetinio saugumo reikalavimus.
3. Paziņoto struktūru uzbūve, pienākumu sadalījums, pārskatu sniegšanas kārtība un darbība nodrošina uzticēšanos paziņoto struktūru sniegumam un veikto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātiem.
3. Notifikuotųjų įstaigų organizacinė struktūra, atsakomybės paskirstymas, atskaitomybės ryšiai ir veikla turi užtikrinti pasitikėjimą jų veiklos veiksmingumu ir jų vykdomos atitikties vertinimo veiklos rezultatais.
4. Paziņotās struktūras ir neatkarīgas no augsta riska MI sistēmas nodrošinātāja, attiecībā uz kuru tās veic atbilstības novērtēšanas darbības. Paziņotās struktūras ir neatkarīgas arī no citiem operatoriem, kuriem ir ekonomiskā ieinteresētība novērtējamajās augsta riska MI sistēmās, kā arī no visiem nodrošinātāja konkurentiem. Tas neliedz lietot novērtētās augsta riska MI sistēmas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībām, vai lietot šādas augsta riska MI sistēmas personīgām vajadzībām.
4. Notifikuotosios įstaigos turi būti nepriklausomos nuo tiekėjo, kurio didelės rizikos DI sistemos atitikties vertinimą jos atlieka. Notifikuotosios įstaigos turi būti nepriklausomos ir nuo kitų veiklos vykdytojų, turinčių su vertinamomis didelės rizikos DI sistemomis susijusių ekonominių interesų, taip pat nuo tiekėjo konkurentų. Šis draudimas netrukdo naudoti atitikties vertinimo įstaigos veiklai reikalingų įvertintų didelės rizikos DI sistemų arba naudoti tokių didelės rizikos DI sistemų asmeninėms reikmėms.
5. Ne atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība, ne darbinieki, kas atbild par tai paredzēto atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti augsta riska MI sistēmu projektēšanā, izstrādē, tirdzniecībā vai lietošanā un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītas personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas varētu būt konfliktā ar viņu spriedumu neatkarību vai godprātību saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.
5. Nei atitikties vertinimo įstaiga, nei jos vyresnioji vadovybė, nei už atitikties vertinimo užduočių atlikimą atsakingi darbuotojai tiesiogiai nedalyvauja projektuojant, kuriant, parduodant ar naudojant didelės rizikos DI sistemas ir jie neatstovauja toje veikloje dalyvaujančioms šalims. Notifikuotosios įstaigos nesiima jokios veiklos, kuri gali kliudyti joms nepriklausomai priimti sprendimus ar sąžiningai atlikti atitikties vertinimo užduotis, dėl kurių joms suteiktas notifikuotosios įstaigos statusas. Tai visų pirma taikoma konsultavimo paslaugoms.
6. Paziņotās struktūras ir organizētas un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību neatkarību, objektivitāti un neitralitāti. Paziņotās struktūras dokumentē un ievieš struktūru un procedūras, kas vajadzīgas, lai garantētu objektivitāti un veicinātu un piemērotu objektivitātes principus attiecībā uz visu to organizāciju, personālu un novērtēšanas darbībām.
6. Notifikuotųjų įstaigų veikla organizuojama ir vykdoma taip, kad būtų užtikrintas jos nepriklausomumas, objektyvumas ir nešališkumas. Notifikuotosios įstaigos dokumentuoja ir įdiegia struktūrą bei procedūras, kuriomis užtikrinamas nešališkumas ir nešališkumo principų propagavimas ir taikymas visoje jų organizacinėje struktūroje, tarp jų darbuotojų ir jų vertinimo veikloje.
7. Paziņotās struktūras ievieš dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu, ka to personāls, komitejas, meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji un jebkura saistītā struktūra vai ārējo struktūru darbinieki saskaņā ar 78. pantu ievēro tās informācijas konfidencialitāti, kas nonāk viņu rīcībā, veicot atbilstības novērtēšanas darbības, izņemot gadījumus, kad tās izpaušana tiek prasīta tiesību aktos. Paziņoto struktūru personālam ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts paziņojošajām iestādēm, kurā tiek veiktas viņu darbības.
7. Notifikuotosios įstaigos taiko dokumentuotas procedūras, kuriomis užtikrinama, kad jų darbuotojai, komitetai, pavaldžiosios įstaigos, subrangovai, visos susijusios įstaigos ar išorės įstaigų darbuotojai pagal 78 straipsnį išlaikytų informacijos, kurią jie gauna vykdydami atitikties vertinimo veiklą, konfidencialumą, išskyrus atvejus, kai ją atskleisti reikalaujama pagal teisės aktus. Notifikuotųjų įstaigų darbuotojai visą informaciją, kurią jie gauna atlikdami savo užduotis pagal šį reglamentą, privalo saugoti kaip profesinę paslaptį – tai netaikoma tik valstybės narės, kurioje tos įstaigos vykdo savo veiklą, notifikuojančiųjų institucijų atžvilgiu.
8. Paziņotajām struktūrām ir procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā nodrošinātāja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru un attiecīgās MI sistēmas sarežģītības pakāpi.
8. Notifikuotosios įstaigos savo veiklą vykdo taikydamos procedūras, kuriomis deramai atsižvelgiama į tiekėjo dydį, sektorių, kuriame jis veikia, jo struktūrą ir atitinkamos DI sistemos sudėtingumo laipsnį.
9. Paziņotajām struktūrām ir pienācīgi apdrošināta civiltiesiskā atbildība attiecībā uz savām atbilstības novērtēšanas darbībām, ja vien dalībvalsts, kurā tās ir iedibinātas, neuzņemas atbildību saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati tieši neatbild par atbilstības novērtēšanu.
9. Notifikuotosios įstaigos turi turėti tinkamą su jų vykdoma atitikties vertinimo veikla susijusį civilinės atsakomybės draudimą, nebent šią atsakomybę pagal nacionalinę teisę prisiima valstybė narė, kurioje jos yra įsteigtos, arba kai ta valstybė narė pati tiesiogiai atsako už atitikties vertinimą.
10. Paziņotās struktūras spēj veikt visus uzdevumus, kas tām noteikti šajā regulā, ar visaugstāko profesionālo godaprātu un nepieciešamo kompetenci konkrētajā jomā, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic paziņotās struktūras pašas vai cita persona to uzdevumā un atbildībā.
10. Notifikuotosios įstaigos turi būti pajėgios atlikti visas savo užduotis pagal šį reglamentą, užtikrindamos aukščiausio laipsnio profesinį sąžiningumą ir reikiamą konkrečios srities kompetenciją, nesvarbu, ar tas užduotis vykdytų pačios notifikuotosios įstaigos, ar jos būtų vykdomos jų vardu ir jų atsakomybe.
11. Paziņotajām struktūrām ir pietiekamas iekšējās kompetences, lai tās varētu efektīvi izvērtēt uzdevumus, ko to vārdā veic ārējās personas. Paziņotajai struktūrai ir pastāvīgi pieejams pietiekams administratīvais, tehniskais, juridiskais un zinātniskais personāls, kam ir pieredze un zināšanas par attiecīgajiem MI sistēmu veidiem, datiem un datošanu, kā arī par 2. iedaļā noteiktajām prasībām.
11. Notifikuotosios įstaigos turi turėti pakankamai vidinės kompetencijos, kad galėtų veiksmingai įvertinti jų vardu užduotis atliekančių išorės subjektų darbą. Notifikuotoji įstaiga visada turi turėti pakankamai administracinių, techninių, teisės srities ir mokslinių darbuotojų, turinčių patirties ir žinių, susijusių su atitinkamais DI sistemų tipais, duomenimis ir duomenų kompiuterija ir su 2 skirsnyje nustatytais reikalavimais.
12. Paziņotās struktūras piedalās 38. pantā minētajās koordinācijas darbībās. Tās arī tiešā veidā piedalās vai ir pārstāvētas Eiropas standartizācijas organizācijās, vai nodrošina, ka ir informētas un regulāri atjaunina zināšanas par attiecīgajiem standartiem.
12. Notifikuotosios įstaigos dalyvauja 38 straipsnyje nurodytoje koordinavimo veikloje. Jos taip pat turi tiesiogiai dalyvauti arba būti atstovaujamos Europos standartizacijos organizacijų veikloje arba užtikrinti, kad visada žinotų apie atitinkamus standartus ir jų naujoves.
1. Paziņojošā iestāde, izmantojot 30. panta 2. punktā minēto elektronisko paziņošanas rīku, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visām attiecīgām izmaiņām paziņojumā par paziņoto struktūru.
1. Notifikuojančioji institucija, naudodamasi 30 straipsnio 2 dalyje nurodyta elektronine notifikavimo priemone, Komisijai ir kitoms valstybėms narėms praneša apie visus svarbius notifikuotosios įstaigos notifikavimo pakeitimus.
2. Procedūras, kas noteiktas 29. un 30. pantā, piemēro gadījumos, kad tiek paplašināts paziņojuma tvērums.
2. Notifikavimo aprėpties išplėtimui taikomos 29 ir 30 straipsniuose nustatytos procedūros.
Ja paziņojumā tiek izdarītas citas izmaiņas, kuras nav tā tvēruma paplašināšana, piemēro 3. līdz 9. punktos noteiktās procedūras.
Jei notifikavimo pakeitimai nėra susiję su jo aprėpties išplėtimu, taikomos 3–9 dalyse nustatytos procedūros.
3. Ja paziņotā struktūra nolemj pārtraukt savas atbilstības novērtēšanas darbības, tā pēc iespējas drīz un plānotas pārtraukšanas gadījumā – vismaz vienu gadu pirms savu darbību pārtraukšanas informē paziņojošo iestādi un attiecīgos nodrošinātājus. Paziņotās struktūras sertifikāti var palikt derīgi deviņus mēnešus ilgu laikposmu pēc paziņotās struktūras darbību pārtraukšanas ar nosacījumu, ka kāda cita paziņotā struktūra ir rakstiski apliecinājusi, ka tā uzņemsies pienākumus attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, uz kurām attiecas minētie sertifikāti. Pēdējā minētā paziņotā struktūra līdz tāda deviņu mēnešu laikposma beigām pabeidz skarto augsta riska MI sistēmu pilnīgu novērtēšanu pirms jaunu sertifikātu izdošanas minētajām sistēmām. Ja paziņotā struktūra savu darbību ir pārtraukusi, paziņojošā iestāde izraudzīšanos atsauc.
3. Kai notifikuotoji įstaiga nusprendžia nutraukti atitikties vertinimo veiklą, ji kuo greičiau, o planuojamo veiklos nutraukimo atveju – likus bent vieniems metams iki veiklos nutraukimo, apie tai informuoja notifikuojančiąją instituciją ir atitinkamus tiekėjus. Notifikuotosios įstaigos sertifikatai gali toliau galioti devynių mėnesių po jos veiklos nutraukimo laikotarpį su sąlyga, kad kita notifikuotoji įstaiga raštu yra patvirtinusi, kad ji prisiims atsakomybę už didelės rizikos DI sistemas, kurioms išduoti tie sertifikatai. Pastaroji notifikuotoji įstaiga iki to devynių mėnesių laikotarpio pabaigos užbaigia susijusių didelės rizikos DI sistemų visapusišką vertinimą, prieš išduodama naujus sertifikatus toms sistemoms. Jei notifikuotoji įstaiga savo veiklą nutraukia, notifikuojančioji institucija paskyrimą panaikina.
4. Ja paziņojošajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 31. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde nekavējoties ar vislielāko rūpību izskata šo jautājumu. Šajā sakarā tā informē attiecīgo paziņoto struktūru par celtajiem iebildumiem un dod tai iespēju darīt zināmu savu viedokli. Ja paziņojošā iestāde secina, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 31. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc izraudzīšanos, atkarībā no tā, cik nopietna ir neatbilstība minētajām prasībām vai minēto pienākumu nepildīšana. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
4. Jei notifikuojančioji institucija turi pakankamą pagrindą manyti, kad notifikuotoji įstaiga nebeatitinka 31 straipsnyje nustatytų reikalavimų arba nevykdo savo pareigų, notifikuojančioji institucija nedelsdama atlieka nuodugnų su tuo susijusį tyrimą. Tokiu atveju ji informuoja atitinkamą notifikuotąją įstaigą apie pareikštą kritiką ir suteikia jai galimybę pateikti savo nuomonę. Jei notifikuojančioji institucija padaro išvadą, kad notifikuotoji įstaiga nebeatitinka 31 straipsnyje nustatytų reikalavimų arba nevykdo savo pareigų, ji atitinkamai apriboja, sustabdo arba panaikina paskyrimą atsižvelgdama į tų reikalavimų nebeatitikimo arba tų pareigų nevykdymo rimtumą. Ji nedelsdama apie tai informuoja Komisiją ir kitas valstybes nares.
5. Ja paziņotās struktūras izraudzīšanās ir apturēta, ierobežota vai pilnīgi vai daļēji atsaukta, tā 10 dienu laikā informē attiecīgos nodrošinātājus.
5. Jei notifikuotosios įstaigos paskyrimas sustabdomas, apribojamas arba visai ar iš dalies panaikinamas, ji per 10 dienų apie tai informuoja atitinkamus tiekėjus.
6. Ja izraudzīšanās tiek ierobežota, apturēta vai atsaukta, paziņojošā iestāde veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās paziņotās struktūras datnes tiek glabātas, un pēc pieprasījuma darītu tās pieejamas paziņojošajām iestādēm citās dalībvalstīs un tirgus uzraudzības iestādēm.
6. Jei paskyrimas apribojamas, sustabdomas ar panaikinamas, notifikuojančioji institucija imasi tinkamų priemonių, kuriomis užtikrinama, kad atitinkamos notifikuotosios įstaigos bylos būtų saugomos ir su jomis galėtų susipažinti to prašančios kitų valstybių narių notifikuojančiosios institucijos ir rinkos priežiūros institucijos.
7. Ja izraudzīšanos ierobežo, aptur vai atsauc, paziņojošā iestāde:
7. Paskyrimo apribojimo, sustabdymo arba panaikinimo atveju notifikuojančioji institucija:
a)
novērtē ietekmi uz sertifikātiem, ko izdevusi paziņotā struktūra;
a)
įvertina poveikį notifikuotosios įstaigos išduotiems sertifikatams;
b)
triju mēnešu laikā pēc tam, kad tā ir paziņojusi par izmaiņām saistībā ar izraudzīšanos, Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem;
b)
per tris mėnesius nuo pranešimo apie paskyrimo pakeitimus Komisijai ir kitoms valstybėms narėms pateikia savo išvadų ataskaitą;
c)
prasa paziņotajai struktūrai saprātīgā laikposmā, kuru nosaka iestāde, apturēt vai atsaukt jebkādus neatbilstīgi izdotus sertifikātus, lai nodrošinātu tirgū esošo augsta riska MI sistēmu nepārtrauktu atbilstību;
c)
reikalauja, kad notifikuotoji įstaiga per pagrįstą laikotarpį, kurį nustato institucija, sustabdytų arba panaikintų visus nepagrįstai išduotus sertifikatus, kad būtų užtikrinta rinkoje esančių didelės rizikos DI sistemų nuolatinė atitiktis;
d)
informē Komisiju un dalībvalstis par sertifikātiem, kurus tā ir pieprasījusi apturēt vai atsaukt;
d)
informuoja Komisiją ir valstybes nares apie sertifikatus, kuriuos ji pareikalavo sustabdyti arba panaikinti;
e)
sniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā ir nodrošinātāja juridiskā adrese, visu attiecīgo informāciju par sertifikātiem, kurus tā ir pieprasījusi apturēt vai atsaukt; minētā iestāde vajadzības gadījumā veic pienācīgos pasākumus, lai izvairītos no potenciāla riska veselībai, drošībai vai pamattiesībām.
e)
pateikia valstybės narės, kurioje yra tiekėjo registruota buveinė, nacionalinėms kompetentingoms institucijoms visą svarbią informaciją apie sertifikatus, kuriuos ji pareikalavo sustabdyti arba panaikinti. Ta institucija prireikus imasi tinkamų priemonių, kad būtų išvengta galimos rizikos sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms.
8. Izņemot neatbilstīgi izdotus sertifikātus un gadījumus, kad izraudzīšanās ir apturēta vai ierobežota, sertifikāti paliek derīgi kādos no šādiem apstākļiem:
8. Išskyrus nepagrįstai išduotus sertifikatus, ir tais atvejais, kai paskyrimas buvo sustabdytas ar apribotas, sertifikatai toliau galioja esant vienai iš šių aplinkybių:
a)
paziņojošā iestāde viena mēneša laikā pēc apturēšanas vai ierobežošanas ir apliecinājusi, ka saistībā ar sertifikātiem, kurus skar apturēšana vai ierobežošana, nepastāv risks veselībai, drošībai vai pamattiesībām, un paziņojošā iestāde ir izstrādājusi grafiku darbībām, ar kurām labot apturēšanas vai ierobežošanas iemeslus; vai
a)
notifikuojančioji institucija per mėnesį nuo sustabdymo ar apribojimo yra patvirtinusi, kad nėra rizikos sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms, susijusios su sertifikatais, kuriems turi įtakos tas sustabdymas arba apribojimas, ir notifikuojančioji institucija yra nustačiusi veiksmų sustabdymui ar apribojimui panaikinti tvarkaraštį arba
b)
paziņojošā iestāde ir apliecinājusi, ka apturēšanas vai ierobežošanas laikā netiks izdoti, grozīti vai atkārtoti izdoti nekādi ar apturēšanu saistīti sertifikāti, un tā norāda, vai paziņotajai struktūrai ir spējas turpināt pārraudzību un saglabāt atbildību par spēkā esošajiem izdotajiem sertifikātiem apturēšanas vai ierobežošanas laikposmā; ja paziņojošā iestāde lemj, ka paziņotajai struktūrai nav spēju uzturēt spēkā esošos izdotos sertifikātus, tās sistēmas nodrošinātājs, uz kuru attiecas sertifikāts, trīs mēnešu laikā pēc apturēšanas vai ierobežošanas rakstiski apliecina tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā ir tā juridiskā adrese, ka cita kvalificēta paziņotā struktūra pagaidu kārtā uzņemas paziņotās struktūras funkcijas, lai pārraudzītu un saglabātu atbildību par sertifikātiem apturēšanas vai ierobežošanas laikposmā.
b)
notifikuojančioji institucija yra patvirtinusi, kad sustabdymo ar apribojimo laikotarpiu su sustabdymu susiję sertifikatai nebus išduodami, iš dalies keičiami arba išduodami pakartotinai, ir nurodžiusi, ar notifikuotoji įstaiga yra pajėgi tęsti esamų išduotų sertifikatų stebėseną ir toliau būti už juos atsakinga sustabdymo arba apribojimo laikotarpiu. Jeigu notifikuojančioji institucija nustato, kad notifikuotoji įstaiga nėra pajėgi prižiūrėti galiojančių išduotų sertifikatų, sistemos, kuriai taikomas sertifikatas, tiekėjas per tris mėnesius nuo sustabdymo arba apribojimo pateikia valstybės narės, kurioje yra jo registruota buveinė, nacionalinėms kompetentingoms institucijoms rašytinį patvirtinimą, kad kita reikalavimus atitinkanti notifikuotoji įstaiga laikinai prisiima notifikuotosios įstaigos funkcijas, kad vykdytų sertifikatų stebėseną ir būtų atsakinga už juos sustabdymo arba apribojimo laikotarpiu.
9. Izņemot neatbilstīgi izdotus sertifikātus un gadījumus, kad izraudzīšanās ir atsaukta, sertifikāti paliek derīgi uz deviņu mēnešu laikposmu šādos apstākļos:
9. Išskyrus nepagrįstai išduotus sertifikatus, ir tais atvejais, kai paskyrimas buvo panaikintas, sertifikatai toliau galioja devynis mėnesius šiomis aplinkybėmis:
a)
tās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde, kurā ir sertifikātā aptvertās augsta riska MI sistēmas nodrošinātāja juridiskā adrese, ir apliecinājusi, ka saistībā ar attiecīgajām augsta riska MI sistēmām nepastāv risks veselībai, drošībai vai pamattiesībām; un
a)
valstybės narės, kurioje yra didelės rizikos DI sistemos, kuriai išduotas sertifikatas, tiekėjo registruota buveinė, nacionalinė kompetentinga institucija yra patvirtinusi, kad nėra su atitinkamomis didelės rizikos DI sistemomis susijusios rizikos sveikatai, saugai ar pagrindinėms teisėms, ir
b)
cita paziņotā struktūra ir rakstiski apliecinājusi, ka tā nekavējoties uzņemsies atbildību par minēto MI sistēmu novērtēšanu, un pabeidz novērtēšanu divpadsmit mēnešu laikā pēc izraudzīšanās atsaukšanas.
b)
kita notifikuotoji įstaiga yra raštu patvirtinusi, kad ji nedelsiant prisiims atsakomybę už šias DI sistemas ir užbaigs vertinimą per 12 mėnesių nuo paskyrimo panaikinimo dienos.
Pirmajā daļā minētajos apstākļos tās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde, kurā ir sertifikātā aptvertās sistēmas nodrošinātāja juridiskā adrese, var pagarināt sertifikātu pagaidu derīgumu uz papildu trīs mēnešu laikposmiem, kuri kopumā nepārsniedz 12 mēnešus.
Pirmoje pastraipoje nurodytomis aplinkybėmis valstybės narės, kurioje yra sistemos, kuriai išduotas sertifikatas, tiekėjo registruota buveinė, nacionalinė kompetentinga institucija gali pratęsti laikinąjį sertifikatų galiojimą papildomiems trijų mėnesių laikotarpiams, kurie iš viso negali sudaryti ilgesnio kaip 12 mėnesių laikotarpio.
Valsts kompetentā iestāde vai paziņotā struktūra, kas uzņemas tās paziņotās struktūras funkcijas, kuru skar izraudzīšanās izmaiņas, par to nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un citas paziņotās struktūras.
Nacionalinė kompetentingas institucija arba notifikuotoji įstaiga, prisiimanti notifikuotosios įstaigos, kurios paskyrimas yra pakeistas, funkcijas, apie tai nedelsdama praneša Komisijai, kitoms valstybėms narėms ir kitoms notifikuotosioms įstaigoms.
1. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas uzskaitītas III pielikuma 1. punktā, ja nodrošinātājs, apliecinot augsta riska MI sistēmas atbilstību 2. iedaļā noteiktajām prasībām, ir piemērojis 40. pantā minētos saskaņotos standartus vai, attiecīgā gadījumā, 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas, nodrošinātājs izvēlas vienu no šīm atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas balstītas uz:
1. III priedo 1 punkte išvardytų didelės rizikos DI sistemų atveju, kai tiekėjas, siekdamas įrodyti, kad didelės rizikos DI sistema atitinka 2 skirsnyje nustatytus reikalavimus, taiko 40 straipsnyje nurodytus darniuosius standartus arba, kai taikytina, 41 straipsnyje nurodytas bendrąsias specifikacijas, jis pasirenka taikyti vieną iš šių atitikties vertinimo procedūrų, grindžiamų:
a)
VI pielikumā minēto iekšējo kontroli; vai
a)
vidaus kontrole, kaip nurodyta VI priede, arba
b)
VII pielikumā minēto kvalitātes vadības sistēmas un tehniskās dokumentācijas novērtēšanu, iesaistot paziņoto struktūru.
b)
kokybės valdymo sistemos vertinimu ir techninių dokumentų vertinimu, dalyvaujant notifikuotajai įstaigai, kaip nurodyta VII priede.
Apliecinot augsta riska MI sistēmas atbilstību 2. iedaļā noteiktajām prasībām, nodrošinātājs ievēro VII pielikumā noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru, ja:
Siekdamas įrodyti, kad didelės rizikos DI sistema atitinka 2 skirsnyje nustatytus reikalavimus, tiekėjas taiko VII priede nustatytą atitikties vertinimo procedūrą, jeigu:
a)
40. pantā minētie saskaņotie standarti nepastāv un 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas nav pieejamas;
a)
40 straipsnyje nurodytų darniųjų standartų ir 41 straipsnyje nurodytų bendrųjų specifikacijų nėra;
b)
nodrošinātājs saskaņoto standartu nav piemērojis vai ir piemērojis tikai tā daļu;
b)
tiekėjas netaiko darniojo standarto arba jį taiko tik iš dalies;
c)
a) apakšpunktā minētās kopīgās specifikācijas pastāv, bet nodrošinātājs tās nav piemērojis;
c)
a punkte nurodytos bendrosios specifikacijos yra, tačiau tiekėjas jų netaiko;
d)
viens vai vairāki no a) apakšpunktā minētajiem saskaņotajiem standartiem ir publicēti ar ierobežojumu, un tikai attiecībā uz to standarta daļu, uz kuru attiecas ierobežojums.
d)
vienas ar daugiau a punkte nurodytų darniųjų standartų yra paskelbtas su apribojimais – tik tos standarto dalies, kuriai taikomas apribojimas, atžvilgiu.
VII pielikumā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras nolūkos nodrošinātājs var izvēlēties jebkuru no paziņotajām struktūrām. Tomēr, ja augsta riska MI sistēmu paredzēts nodot ekspluatācijā tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestādēm vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kā paziņotā struktūra darbojas tirgus uzraudzības iestāde, kas minēta, attiecīgi, 74. panta 8. vai 9. punktā.
VII priede nurodytai atitikties vertinimo procedūrai atlikti tiekėjas gali pasirinkti bet kurią notifikuotąją įstaigą. Tačiau jei didelės rizikos DI sistemą ketinama naudoti teisėsaugos, imigracijos arba prieglobsčio institucijose, arba Sąjungos institucijose, įstaigose, organuose ar agentūrose, notifikuotosios įstaigos funkcijas atlieka atitinkamai 74 straipsnio 8 arba 9 dalyje nurodyta rinkos priežiūros institucija.
2. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas minētas III pielikuma 2. līdz 8. punktā, nodrošinātāji ievēro VI pielikumā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru uz iekšējās kontroles pamata, kas neparedz paziņotās struktūras iesaistīšanos.
2. III priedo 2–8 punktuose nurodytoms didelės rizikos DI sistemoms tiekėjai taiko VI priede nurodytą vidaus kontrole grindžiamą atitikties vertinimo procedūrą, kurioje notifikuotosios įstaigos dalyvavimas nenumatytas.
3. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, uz kurām attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, nodrošinātājs ievēro attiecīgu atbilstības novērtēšanas procedūru, kā prasīts minētajos tiesību aktos. Uz minētajām augsta riska MI sistēmām attiecas šīs nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības, un tās ir daļa no minētās novērtēšanas. Piemēro arī VII pielikuma 4.3., 4.4., 4.5. punktu un 4.6. punkta piekto daļu.
3. Didelės rizikos DI sistemų, kurioms taikomi I priedo A skirsnyje išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai, atveju tiekėjas taiko atitinkamą tuose teisės aktuose reikalaujamą atitikties vertinimo procedūrą. Toms didelės rizikos DI sistemoms taikomi šio skyriaus 2 skirsnyje nustatyti reikalavimai, todėl per tuos vertinimus patikrinama ir atitiktis šiems reikalavimams. Taip pat taikomi VII priedo 4.3, 4.4, 4.5 punktai ir 4.6 punkto penkta pastraipa.
Paziņotajām struktūrām, kuras paziņotas, kā paredzēts minētajos tiesību aktos, tādas novērtēšanas nolūkos ir tiesības kontrolēt augsta riska MI sistēmu atbilstību 2. iedaļā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka minēto paziņoto struktūru atbilstība prasībām, kuras noteiktas 31. panta 4., 5., 10. un 11. punktā, ir novērtēta saistībā ar paziņošanas procedūru, kas paredzēta minētajos tiesību aktos.
Teisę per tuos vertinimus tikrinti didelės rizikos DI sistemų atitiktį 2 skirsnyje nustatytiems reikalavimams turi pagal tuos teisės aktus paskirtos notifikuotosios įstaigos su sąlyga, kad atliekant notifikavimo pagal tuos teisės aktus procedūrą buvo įvertinta tų notifikuotųjų įstaigų atitiktis 31 straipsnio 4, 5, 10 ir 11 dalyse nustatytiems reikalavimams.
Ja tiesību akts, kas uzskaitīts I pielikuma A iedaļā, ļauj produkta ražotājam atteikties no trešās personas veiktas atbilstības novērtēšanas, ar noteikumu, ka šis ražotājs ir piemērojis visus saskaņotos standartus, kas aptver visas attiecīgās prasības, minētais ražotājs var izmantot šo iespēju tikai tad, ja tas ir piemērojis arī saskaņotos standartus vai, attiecīgā gadījumā, 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas, kas attiecas uz šīs nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.
Kai pagal teisės aktą, įtrauktą į I priedo A skirsnio sąrašą, gaminio gamintojas gali netaikyti trečiosios šalies atliekamo atitikties vertinimo su sąlyga, kad gamintojas taiko visus darniuosius standartus, apimančius visus atitinkamus reikalavimus, tas gamintojas ta galimybe gali pasinaudoti tik jei jis taiko ir darniuosius standartus arba, kai taikytina, 41 straipsnyje nurodytas bendrąsias specifikacijas, apimančius visus šio skyriaus 2 skirsnyje nustatytus reikalavimus.
4. Augsta riska MI sistēmas, kam jau ir veikta atbilstības novērtēšanas procedūra, pakļauj jaunai atbilstības novērtēšanas procedūrai būtiskas modifikācijas gadījumā neatkarīgi no tā, vai modificēto sistēmu paredzēts izplatīt tālāk jeb vai to turpinās lietot pašreizējais uzturētājs.
4. Iš esmės pakeitus didelės rizikos DI sistemą, kuriai jau taikyta atitikties vertinimo procedūra, atliekama nauja jos atitikties vertinimo procedūra, neatsižvelgiant į tai, ar pakeistą sistemą ketinama papildomai platinti, ar ja toliau naudosis dabartinis diegėjas.
Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kuras pēc laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā turpina mācīties, tādas izmaiņas augsta riska MI sistēmā un tās veiktspējā, ko sākotnējās atbilstības novērtēšanas brīdī ir iepriekš noteicis nodrošinātājs un kas ir norādītas informācijā, kura ietverta tehniskajā dokumentācijā, kas minēta IV pielikuma 2. punkta f) apakšpunktā, nav būtiskas modifikācijas.
Jei didelės rizikos DI sistema mokosi ir po to, kai buvo pateikta rinkai arba pradėta naudoti, tos sistemos ir jos veikimo pakeitimai, kuriuos tiekėjas buvo iš anksto numatęs tada, kai buvo atliekamas pirminis atitikties vertinimas, ir kurie yra paminėti į techninius dokumentus įtrauktoje IV priedo 2 punkto f papunktyje nurodytoje informacijoje, nelaikomi esminiais pakeitimais.
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 97. pantu, lai grozītu VI un VII pielikumu, tos atjauninot, ņemot vērā tehnikas attīstību.
5. Komisijai suteikiami įgaliojimai pagal 97 straipsnį priimti deleguotuosius aktus, siekiant iš dalies pakeisti VI ir VII priedus, kad juos atnaujintų atsižvelgiant į techninę pažangą.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 97. pantu, lai grozītu šā panta 1. un 2. punktu nolūkā uz III pielikuma 2. līdz 8. punktā minētajām augsta riska MI sistēmām attiecināt VII pielikumā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai tās daļas. Komisija pieņem šādus deleģētos aktus, ņemot vērā tādas atbilstības novērtēšanas procedūras efektivitāti, kuras pamatā ir VI pielikumā minētā iekšējā kontrole, lai novērstu vai samazinātu šādu sistēmu radītos riskus attiecībā uz veselību un drošību, un pamattiesību aizsardzība, kā arī pienācīgu spēju un resursu pieejamība paziņoto struktūru starpā.
6. Komisijai suteikiami įgaliojimai pagal 97 straipsnį priimti deleguotuosius aktus, siekiant iš dalies pakeisti šio straipsnio 1 ir 2 dalis, kad III priedo 2–8 punktuose nurodytoms didelės rizikos DI sistemoms būtų taikoma VII priede nurodyta atitikties vertinimo procedūra arba jos dalis. Tokius deleguotuosius aktus Komisija priima atsižvelgdama į VI priede nurodytos vidaus kontrole grindžiamos atitikties vertinimo procedūros veiksmingumą siekiant užtikrinti, kad tokios sistemos nekeltų rizikos sveikatai, saugai ir pagrindinių teisių apsaugai, arba tokią riziką mažinti, taip pat į tai, ar notifikuotosios įstaigos turi pakankamai pajėgumų ir išteklių.
Dažu MI sistēmu nodrošinātāju un uzturētāju pienākums nodrošināt pārredzamību
Tam tikrų DI sistemų tiekėjams ir diegėjams taikomos skaidrumo pareigos
1. Nodrošinātāji nodrošina, ka MI sistēmas, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar fiziskām personām, projektē un izstrādā tā, lai attiecīgās fiziskās personas tiktu informētas par to, ka tās mijiedarbojas ar MI sistēmu, ja vien tas nav pašsaprotams no tādas fiziskas personas viedokļa, kura ir samērā labi informēta, vērīga un apdomīga, ņemot vērā apstākļus un lietošanas kontekstu. Šis pienākums neattiecas uz MI sistēmām, kuras ir likumiski atļautas noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai, ievērojot atbilstošus trešo personu tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus, ja vien minētās sistēmas nav pieejamas sabiedrībai ziņošanai par noziedzīgu nodarījumu.
1. Tiekėjai užtikrina, kad DI sistemos, kurių paskirtis – tiesiogiai sąveikauti su fiziniais asmenimis, būtų suprojektuotos ir sukurtos taip, kad atitinkami fiziniai asmenys būtų informuojami apie tai, kad jie sąveikauja su DI sistema, nebent fiziniam asmeniui, kuris yra pagrįstai informuotas, pastabus ir nuovokus, tai būtų akivaizdu, atsižvelgiant į aplinkybes ir naudojimo kontekstą. Ši pareiga netaikoma DI sistemoms, kurias pagal teisės aktus leidžiama naudoti siekiant nustatyti nusikalstamas veikas, užkirsti joms kelią, jas tirti ir už jas patraukti baudžiamojon atsakomybėn, taikant atitinkamas trečiųjų šalių teisių ir laisvių apsaugos priemones, nebent tomis sistemomis leidžiama naudotis visuomenei pranešimo apie nusikalstamą veiką tikslais.
2. MI sistēmu, tostarp vispārīga lietojuma MI sistēmu, kuras ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu, nodrošinātāji nodrošina, ka MI sistēmas iznākumi ir mašīnlasāmā formātā un ir iespējams atklāt, ka tie ir mākslīgi ģenerēti vai manipulēti. Nodrošinātāji nodrošina, ka viņu tehniskie risinājumi ir efektīvi, sadarbspējīgi, robusti un uzticami, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā dažādo satura veidu specifiku un ierobežojumus, īstenošanas izmaksas un vispāratzītos jaunākos sasniegumus, kā tas var būt atspoguļots attiecīgajos tehniskajos standartos. Šo pienākumu nepiemēro, ciktāl MI sistēma pilda palīgfunkciju standarta rediģēšanai vai būtiski nemaina uzturētāja sniegtos ievaddatus vai to semantiku, vai ja tā ir likumiski atļauta noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai.
2. DI sistemų, įskaitant bendrosios paskirties DI sistemas, kuriomis sugeneruojamas sintetinis judamo ar nejudamo vaizdo arba garso ar tekstinis turinys, tiekėjai užtikrina, kad DI sistemos išvediniai būtų pažymėti kompiuterio skaitomu formatu ir kad būtų galima atpažinti, jog jie yra sugeneruoti dirbtinai arba manipuliuojant. Tiekėjai užtikrina, kad jų techniniai sprendimai būtų veiksmingi, sąveikūs, pagrįsti ir patikimi, kiek tai techniškai įmanoma, atsižvelgiant į įvairių rūšių turinio ypatumus ir ribotumus, įgyvendinimo sąnaudas ir visuotinai pripažintus pažangiausius metodus, kurie gali būtų atspindėti atitinkamuose techniniuose standartuose. Ši pareiga netaikoma, jei DI sistemomis atliekama pagalbinė standartinio redagavimo funkcija arba iš esmės nepakeičiami diegėjo pateikti įvesties duomenys ar jų semantika, arba kai tai leidžiama pagal teisės aktus siekiant nustatyti nusikalstamas veikas, užkirsti joms kelią, jas tirti ar už jas patraukti baudžiamojon atsakomybėn.
3. Emociju atpazīšanas sistēmas vai biometriskās kategorizācijas sistēmas uzturētāji informē par sistēmas darbību fiziskas personas, uz kurām tā attiecas, un personas datus apstrādā saskaņā ar, attiecīgi, Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu (ES) 2016/680. Šis pienākums neattiecas uz biometriskai kategorizācijai un emociju atpazīšanai izmantotām MI sistēmām, kuras ir likumiski atļautas, lai atklātu, novērstu vai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, ievērojot atbilstošus trešo personu tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
3. Emocijų atpažinimo sistemos arba biometrinio kategorizavimo sistemos diegėjai informuoja fizinius asmenis, kuriems šios sistemos taikomos, apie jų veikimą, o asmens duomenis tvarko laikydamiesi atitinkamai reglamentų (ES) 2016/679 bei (ES) 2018/1725 ir Direktyvos (ES) 2016/680. Ši pareiga netaikoma DI sistemoms, naudojamoms biometriniam kategorizavimui ir emocijų atpažinimui, kurias pagal teisės aktus leidžiama naudoti siekiant nustatyti nusikalstamas veikas, užkirsti joms kelią, jas tirti ir už jas patraukti baudžiamojon atsakomybėn, taikant atitinkamas trečiųjų šalių teisių bei laisvių apsaugos priemones ir laikantis Sąjungos teisės.
4. Tādas MI sistēmas uzturētāji, kura ģenerē vai manipulē attēla, audio vai video saturu, kas ir dziļviltojums, izpauž, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Šo pienākumu nepiemēro, ja lietošana ir likumiski atļauta noziedzīga nodarījuma atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai. Ja saturs ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska, fikcionāla vai analoga darba vai programmas, šajā punktā paredzētie pārredzamības pienākumi ietver vienīgi šāda ģenerēta vai manipulēta satura esamības izpaušanu piemērotā veidā, kas netraucē izrādīt vai baudīt darbu.
4. DI sistemos, kuria generuojamas arba atlikus manipuliacijas gaunamas sintetinę sankaitą sudarantis judamo ar nejudamo vaizdo arba garso turinys, diegėjai atskleidžia, kad toks turinys yra sugeneruotas dirbtinai arba manipuliuojant. Ši pareiga netaikoma, kai naudojimas leidžiamas pagal teisės aktus siekiant nustatyti nusikalstamas veikas, užkirsti joms kelią, jas tirti ar už jas patraukti baudžiamojon atsakomybėn. Tais atvejais, kai turinys yra akivaizdžiai meninio, kūrybinio, satyrinio, išgalvoto ar analogiško kūrinio ar programos dalis, šioje dalyje nustatyti skaidrumo reikalavimai apima tik tokio sugeneruoto turinio ar turinio, gauto atlikus manipuliacijas, buvimo fakto atskleidimą tinkamu būdu, kuris netrukdo rodyti kūrinį ar juo mėgautis.
Tādas MI sistēmas uzturētāji, kura ģenerē vai manipulē tekstu, ko publicē nolūkā informēt sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, izpauž, ka teksts ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Šo pienākumu nepiemēro, ja lietošana ir likumiski atļauta noziedzīga nodarījuma atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai vai ja MI ģenerētu saturu ir pārskatījis cilvēks vai tam ir veikta redakcionāla kontrole un ja fiziska vai juridiska persona ir redakcionāli atbildīga par satura publikāciju.
DI sistemos, kuria generuojamas arba kuria atlikus manipuliacijas gaunamas tekstas, paskelbiamas siekiant informuoti visuomenę viešojo intereso klausimais, diegėjai atskleidžia, kad tekstas yra sugeneruotas dirbtinai arba manipuliuojant. Ši pareiga netaikoma tais atvejais, kai naudoti leidžiama pagal teisės aktus siekiant nustatyti nusikalstamas veikas, užkirsti joms kelią, jas tirti ar už jas patraukti baudžiamojon atsakomybėn arba kai DI sugeneruotam turiniui buvo taikomas žmogaus atliekamos peržiūros arba redakcinės kontrolės procesas, o fizinis ar juridinis asmuo prisiima redakcinę atsakomybę už turinio paskelbimą.
5. Šā panta 1. līdz 4. punktā minēto informāciju attiecīgām fiziskām personām sniedz skaidrā un atšķiramā veidā, vēlākais, pirmās mijiedarbības vai eksponētības laikā. Informācija atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām.
5. 1–4 dalyse nurodyta informacija atitinkamiems fiziniams asmenims pateikiama aiškiai ir matomai ne vėliau nei pirmosios sąveikos arba sistemos panaudojimo jų atžvilgiu metu. Informacija turi atitikti taikomus prieinamumo reikalavimus.
6. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē III nodaļā noteiktās prasības un pienākumus un neskar citus Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktus MI sistēmu uzturētāju pienākumus attiecībā uz pārredzamību.
6. 1–4 dalys nedaro poveikio III skyriuje nustatytiems reikalavimams bei pareigoms ir nedaro poveikio kitoms Sąjungos ar nacionalinės teisės aktuose nustatytoms DI sistemų diegėjų skaidrumo pareigoms.
7. MI birojs rosina un sekmē prakses kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai sekmētu ar mākslīgi ģenerēta vai manipulēta satura atklāšanu un marķēšanu saistītu pienākumu efektīvu īstenošanu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai apstiprinātu minētos prakses kodeksus saskaņā ar 56. panta 6. punktā noteikto procedūru. Ja tā uzskata, ka kodekss nav atbilstīgs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus minēto pienākumu īstenošanai saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 98. panta 2. punktā.
7. DI tarnyba skatina ir palengvina praktikos kodeksų rengimą Sąjungos lygmeniu, kad būtų sudarytos palankesnės sąlygos veiksmingai įgyvendinti pareigas, susijusias su turinio, kuris yra sugeneruotas dirbtinai arba manipuliuojant, aptikimu ir ženklinimu. Komisija gali priimti įgyvendinimo aktus, kuriais tie praktikos kodeksai būtų patvirtinti laikantis 56 straipsnio 6 dalyje nustatytos tvarkos. Jei Komisija mano, kad kodeksas nėra tinkama priemonė, ji gali priimti įgyvendinimo aktą, kuriame būtų išsamiai nustatytos bendros tų pareigų vykdymo taisyklės, laikantis 98 straipsnio 2 dalyje nurodytos nagrinėjimo procedūros.
1. MI birojs rosina un sekmē prakses kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai veicinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, ņemot vērā starptautiskās pieejas.
1. DI tarnyba skatina ir palengvina praktikos kodeksų rengimą Sąjungos lygmeniu, kad būtų prisidedama prie tinkamo šio reglamento taikymo, atsižvelgiant į tarptautinius metodus.
2. MI birojs un MI padome tiecas nodrošināt, ka prakses kodeksi aptver vismaz 53. un 55. pantā paredzētos pienākumus, tostarp šādus jautājumus:
2. DI tarnyba ir Valdyba siekia užtikrinti, kad praktikos kodeksai apimtų bent 53 ir 55 straipsniuose numatytas pareigas, įskaitant šiuos aspektus:
a)
līdzekļi, ar ko nodrošināt, ka 53. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija tiek pastāvīgi atjaunināta, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību;
a)
priemones, kuriomis užtikrinama, kad 53 straipsnio 1 dalies a ir b punktuose nurodyta informacija būtų nuolat atnaujinama atsižvelgiant į rinkos ir technologinę plėtrą;
b)
pienācīga detalizācijas pakāpe kopsavilkumam par apmācībā izmantoto saturu;
b)
tinkamą informacijos apie mokymui naudojamą turinį santraukos išsamumą;
c)
sistēmisko risku veida un rakstura identifikācija Savienības līmenī, tostarp, attiecīgā gadījumā, to avotu identifikācija;
c)
sisteminės rizikos rūšies ir pobūdžio nustatymą Sąjungos lygmeniu, įskaitant, kai tinkama, jos šaltinius;
d)
pasākumi, procedūras un kārtība sistēmisko risku novērtēšanai un pārvaldībai Savienības līmenī, tostarp to dokumentācija, kas ir samērīgi ar riskiem, apsver to smagumu un iespējamību un ņem vērā konkrētos izaicinājumus rīcībā ar minētajiem riskiem saistībā ar to, kādos veidos šādi riski varētu rasties un materializēties MI vērtības ķēdē.
d)
sisteminės rizikos vertinimo ir valdymo Sąjungos lygmeniu priemones, procedūras ir tvarką, įskaitant jos dokumentavimą, kurie turi būti proporcingi rizikai, kuriuose turi būti atsižvelgiama į jos dydį bei tikimybę ir į konkrečius iššūkius, su kuriais susiduriama šalinant tą riziką, atsižvelgiant į galimus tokios rizikos atsiradimo ir pasireiškimo būdus DI vertės grandinėje.
3. MI birojs var prakses kodeksu izstrādē uzaicināt piedalīties visus vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājus, kā arī attiecīgās valstu kompetentās iestādes. Procesu var atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nozare, akadēmiskās aprindas un citas ieinteresētās personas, piemēram, lejasposma nodrošinātāji un neatkarīgi eksperti.
3. DI tarnyba gali pakviesti visus bendrosios paskirties DI modelių tiekėjus, taip pat atitinkamas nacionalines kompetentingas institucijas dalyvauti rengiant praktikos kodeksus. Prie šio proceso gali prisidėti pilietinės visuomenės organizacijos, pramonė, akademinė bendruomenė ir kiti atitinkami suinteresuotieji subjektai, pavyzdžiui, tolesnės grandies tiekėjai ir nepriklausomi ekspertai.
4. MI birojs un MI padome tiecas nodrošināt, ka prakses kodeksos ir skaidri izklāstīti to konkrētie mērķi un ir ietvertas saistības vai pasākumi, tostarp, attiecīgā gadījumā, galvenie snieguma rādītāji, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu un lai Savienības līmenī pienācīgi ņemtu vērā visu ieinteresēto personu, tostarp skarto personu, vajadzības un intereses.
4. DI tarnyba ir Valdyba siekia užtikrinti, kad praktikos kodeksuose būtų aiškiai nustatyti jų konkretūs tikslai ir į juos būtų įtraukti įsipareigojimai ar priemonės, įskaitant, atitinkamai pagrindinius veiklos efektyvumo rezultatų rodiklius, siekiant užtikrinti, kad tie tikslai būtų pasiekti, ir kad juose būtų tinkamai atsižvelgta į visų suinteresuotųjų subjektų, įskaitant asmenis, kuriems daromas poveikis, poreikius ir interesus Sąjungos lygmeniu.
5. MI birojs tiecas nodrošināt, ka prakses kodeksu dalībnieki regulāri ziņo MI birojam par saistību īstenošanu un veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem, tostarp, attiecīgā gadījumā, tos mērojot ar galvenajiem snieguma rādītājiem. Galvenajos snieguma rādītājos un ziņošanas saistībās atspoguļo lieluma un spēju atšķirības starp dažādiem dalībniekiem.
5. DI tarnyba siekia užtikrinti, kad praktikos kodeksuose dalyvaujantys subjektai reguliariai teiktų DI tarnybai ataskaitas apie įsipareigojimų ir priemonių, kurių buvo imtasi, įgyvendinimą ir jų rezultatus, be kita ko, atitinkamai įvertintus pagal pagrindinius veiklos efektyvumo rezultatų rodiklius. Pagrindiniuose veiklos rezultatų rodikliuose ir ataskaitų teikimo įsipareigojimuose atspindimi įvairių kodeksuose dalyvaujančių subjektų dydžio ir pajėgumų skirtumai.
6. MI birojs un MI padome regulāri uzrauga un izvērtē to, kā dalībnieki sasniedz prakses kodeksu mērķus, un to ieguldījumu šīs regulas pareizā piemērošanā. MI birojs un MI padome novērtē, vai prakses kodeksi aptver 53. un 55. pantā paredzētos pienākumus, un regulāri uzrauga un izvērtē to mērķu sasniegšanu. Tie publicē prakses kodeksu piemērotības novērtējumu.
6. DI tarnyba ir Valdyba reguliariai stebi ir vertina, kaip dalyvaujantys subjektai siekia praktikos kodeksų tikslų ir kaip jie prisideda prie tinkamo šio reglamento taikymo. DI tarnyba ir Valdyba įvertina, ar praktikos kodeksai apima 53 ir 55 straipsniuose numatytas pareigas, ir reguliariai stebi bei vertina, kaip įgyvendinami jų tikslai. Jos paskelbia praktikos kodeksų tinkamumo vertinimus.
Komisija var ar īstenošanas aktu apstiprināt prakses kodeksu un piešķirt tam vispārēju spēkā esību Savienībā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 98. panta 2. punktā.
Komisija gali, priimdama įgyvendinimo aktą, patvirtinti praktikos kodeksą ir paskelbti jį galiojančiu visoje Sąjungoje. Tas įgyvendinimo aktas priimamas laikantis 98 straipsnio 2 dalyje nurodytos nagrinėjimo procedūros.
7. MI birojs var uzaicināt visus vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājus ievērot prakses kodeksus. Attiecībā uz to vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem, kuri nerada sistēmiskus riskus, šāda ievērošana būtu jāattiecina vienīgi uz 53. pantā paredzētajiem pienākumiem, ja vien viņi nepārprotami nepauž interesi pievienoties pilnajam kodeksam.
7. DI tarnyba gali paraginti visus bendrosios paskirties DI modelių tiekėjus laikytis praktikos kodeksų. Bendrosios paskirties DI modelių, nekeliančių sisteminės rizikos, tiekėjai gali laikytis tik 53 straipsnyje numatytų pareigų, išskyrus atvejus, kai jie aiškiai pareiškia norą prisijungti prie viso kodekso.
8. MI birojs attiecīgā gadījumā arī rosina un sekmē prakses kodeksu pārskatīšanu un pielāgošanu, jo īpaši, ņemot vērā jaunpienākušos standartus. MI birojs palīdz pieejamo standartu novērtēšanā.
8. DI tarnyba taip pat atitinkamai skatina ir palengvina praktikos kodeksų peržiūrą ir pritaikymą, visų pirma atsižvelgiant į naujus standartus. DI tarnyba padeda vertinti esamus standartus.
9. Prakses kodeksi ir gatavi vēlākais līdz 2025. gada 2. maijam. MI birojs veic vajadzīgos pasākumus, tostarp uzaicina nodrošinātājus, ievērojot 7. punktu.
9. Praktikos kodeksai parengiami ne vėliau kaip 2025 m. gegužės 2 d. DI tarnyba imasi būtinų veiksmų, be kita ko, paragina tiekėjus pagal 7 dalį.
Ja līdz 2025. gada 2. augustam prakses kodeksu nevar pabeigt vai ja MI birojs pēc šā panta 6. punktā paredzētās novērtēšanas uzskata, ka tas nav piemērots, Komisija var ar īstenošanas aktiem sniegt kopīgus noteikumus 53. un 55. pantā paredzēto pienākumu, tostarp šā panta 2. punktā izklāstīto jautājumu, īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 98. panta 2. punktā.
Jei ne vėliau kaip 2025 m. rugpjūčio 2 d. praktikos kodeksas negali būti užbaigtas arba, jei DI tarnyba, atlikusi vertinimą pagal šio straipsnio 6 dalį, mano, kad jis netinkamas, Komisija gali įgyvendinimo aktais nustatyti bendras 53 ir 55 straipsniuose numatytų pareigų, įskaitant šio straipsnio 2 dalyje išdėstytus aspektus, įgyvendinimo taisykles. Tie įgyvendinimo aktai priimami laikantis 98 straipsnio 2 dalyje nurodytos nagrinėjimo procedūros.
MI “regulatīvās smilškastes”
Apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes izveido vismaz vienu MI “regulatīvo smilškasti” valsts līmenī, kura sāk darboties līdz 2026. gada 2. augustam. Minēto “smilškasti” var arī izveidot kopīgi ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Komisija var sniegt tehnisku atbalstu, konsultācijas un rīkus MI “regulatīvo smilškastu” izveidei un darbībai.
1. Valstybės narės užtikrina, kad jų kompetentingos institucijos nacionaliniu lygmeniu sukurtų bent vieną apribotą bandomąją DI reglamentavimo aplinką, kuri pradėtų veikti ne vėliau kaip 2026 m. rugpjūčio 2 d. Ta apribota bandomoji aplinka taip pat gali būti sukuriama kartu su kitų valstybių narių kompetentingomis institucijomis. Komisija gali teikti techninę paramą, konsultacijas ir priemones, kad būtų sukurtos ir veiktų apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos.
Pirmajā daļā paredzēto pienākumu var pildīt arī, piedaloties esošā “smilškastē”, ciktāl tāda dalība nodrošina līdzvērtīgu valsts tvēruma līmeni dalībvalstīm, kuras piedalās.
Pirmoje pastraipoje nustatyta pareiga taip pat gali būti įvykdyta dalyvaujant esamoje apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje, jei tokiu dalyvavimu dalyvaujančioms valstybėms narėms užtikrinama lygiavertė nacionalinė aprėptis.
2. Var izveidot arī papildu MI “regulatīvās smilškastes” reģionālā vai vietējā līmenī vai kopīgi ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
2. Be to, regioniniu ar vietos lygmeniu arba kartu su kitomis valstybėmis narėmis gali būti sukurtos papildomos apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos.
3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs arī var izveidot MI “regulatīvo smilškasti” Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un var pildīt valstu kompetento iestāžu lomas un uzdevumus saskaņā ar šo nodaļu.
3. Europos duomenų apsaugos priežiūros pareigūnas taip pat gali sukurti Sąjungos institucijoms, įstaigoms, organams ir agentūroms skirtą apribotą bandomąją DI reglamentavimo aplinką ir atlikti nacionalinių kompetentingų institucijų funkcijas ir užduotis pagal šį skyrių.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes piešķir pietiekamus resursus, lai efektīvi un savlaicīgi panāktu atbilstību šim pantam. Attiecīgā gadījumā valsts kompetentās iestādes sadarbojas ar citām attiecīgajām iestādēm un var ļaut MI ekosistēmā iesaistīt citus dalībniekus. Šis pants neskar citas regulatīvās smilškastes, kas izveidotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis nodrošina pienācīgu sadarbības līmeni starp iestādēm, kas uzrauga minētās citas “smilškastes”, un valstu kompetentajām iestādēm.
4. Valstybės narės užtikrina, kad 1 ir 2 dalyse nurodytos kompetentingos institucijos skirtų pakankamai išteklių, kad būtų veiksmingai ir laiku laikomasi šio straipsnio. Kai tinkama, nacionalinės kompetentingos institucijos bendradarbiauja su kitomis atitinkamomis institucijomis ir gali leisti dalyvauti kitiems DI ekosistemos subjektams. Šiuo straipsniu nedaromas poveikis kitoms apribotoms bandomosioms reglamentavimo aplinkoms, sukurtoms pagal Sąjungos arba nacionalinę teisę. Valstybės narės užtikrina tinkamą institucijų, prižiūrinčių tas kitas apribotas bandomąsias reglamentavimo aplinkas, ir nacionalinių kompetentingų institucijų bendradarbiavimą.
5. Saskaņā ar 1. punktu izveidotās MI “regulatīvās smilškastes” nodrošina kontrolētu vidi, kas rosina inovāciju un sekmē inovatīvu MI sistēmu izstrādi, apmācību, testēšanu un validēšanu ierobežotu laikposmu pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi konkrētam “smilškastes” plānam, par kuru vienojušies nodrošinātāji un potenciālie nodrošinātāji un kompetentā iestāde. Šādas “smilškastes” var ietvert testēšanu reālos apstākļos, ko pārrauga “smilškastē”.
5. Apribotose bandomosiose DI reglamentavimo aplinkose, sukurtose pagal 1 dalį, numatoma kontroliuojama aplinka, kuria skatinamos inovacijos ir sudaromos palankesnės sąlygos kurti, mokyti, bandyti ir patvirtinti novatoriškas DI sistemas ribotą laiką prieš jas pateikiant rinkai arba pradedant naudoti laikantis konkretaus apribotos bandomosios reglamentavimo aplinkos plano, dėl kurio susitaria tiekėjai arba galimi tiekėjai ir kompetentinga institucija. Tokios apribotos bandomosios aplinkos gali apimti ir bandymą realiomis sąlygomis, prižiūrimą joje.
6. Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā nodrošina norādījumus, uzraudzību un atbalstu MI “regulatīvās smilškastes” ietvaros saistībā ar risku identificēšanu, jo īpaši attiecībā uz pamattiesībām, veselību un drošību, saistībā ar testēšanu, seku mazināšanas pasākumiem un to efektivitāti attiecībā uz šajā regulā un, attiecīgā gadījumā, citos Savienības un valstu tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem un prasībām, ko uzrauga “smilškastes” ietvaros.
6. Kompetentingos institucijos apribotoje bandomojoje DI reglamentavimo aplinkoje atitinkamai teikia gaires, vykdo priežiūrą ir teikia paramą, kad būtų nustatyta rizika, visų pirma kylanti pagrindinėms teisėms, sveikatai ir saugai, bandymams, rizikos mažinimo priemonėms ir jų veiksmingumui, kiek tai susiję su šiame reglamente nustatytomis pareigomis ir reikalavimais ir, kai aktualu, kitais Sąjungos ir nacionalinės teisės aktais, kurių priežiūra vykdoma apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje.
7. Kompetentās iestādes sniedz nodrošinātājiem un potenciālajiem nodrošinātājiem, kas piedalās MI “regulatīvajā smilškastē”, norādījumus par to, ko sagaida regulatīvi, un to, kā pildīt šajā regulā noteiktās prasības un pienākumus.
7. Kompetentingos institucijos tiekėjams ir galimiems tiekėjams, kurie dalyvauja apribotoje bandomojoje DI reglamentavimo aplinkoje, pateikia gaires dėl reglamentavimo lūkesčių ir dėl to, kaip vykdyti šiame reglamente nustatytus reikalavimus ir pareigas.
Pēc MI sistēmas nodrošinātāja vai potenciālā nodrošinātāja pieprasījuma kompetentā iestāde sniedz rakstisku apliecinājumu par smilškastē sekmīgi veiktajām darbībām. Kompetentā iestāde sniedz arī noslēguma ziņojumu, kurā sīki izklāsta smilškastē veiktās darbības un saistītos rezultātus, un mācīšanās rezultātus. Nodrošinātāji var izmantot šādu dokumentāciju, lai apliecinātu savu atbilstību šai regulai, izmantojot atbilstības novērtēšanas procesu vai attiecīgās tirgus uzraudzības darbības. Šajā sakarā tirgus uzraudzības iestādes un paziņotās struktūras pozitīvi ņem vērā noslēguma ziņojumus un rakstiskus pierādījumus, ko sniedz valsts kompetentās iestādes, lai saprātīgā mērā paātrinātu atbilstības novērtēšanas procedūras.
DI sistemos tiekėjo arba galimo tiekėjo prašymu kompetentinga institucija pateikia apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje sėkmingai įvykdytos veiklos rašytinį įrodymą. Kompetentinga institucija taip pat pateikia pasitraukimo ataskaitą, kurioje išsamiai aprašoma apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje vykdyta veikla ir susiję rezultatai bei mokymosi rezultatai. Tiekėjai gali naudoti tokius dokumentus, kad įrodytų, jog laikosi šio reglamento, atlikdami atitikties vertinimo procesą arba vykdydami atitinkamą rinkos priežiūros veiklą. Šiuo atžvilgiu rinkos priežiūros institucijos ir notifikuotosios įstaigos palankiai atsižvelgia į nacionalinės kompetentingos institucijos pateiktas pasitraukimo ataskaitas ir rašytinius įrodymus, kad būtų pakankamai paspartintos atitikties vertinimo procedūros.
8. Ievērojot 78. panta konfidencialitātes noteikumus un ar nodrošinātāja vai potenciālā nodrošinātāja piekrišanu Eiropas Komisija un MI padome ir pilnvarotas piekļūt noslēguma ziņojumiem un attiecīgā gadījumā tos ņem vērā, pildot savus šajā regulā paredzētos uzdevumus. Ja gan nodrošinātājs vai potenciālais nodrošinātājs, gan valsts kompetentā iestāde tam nepārprotami piekrīt, noslēguma ziņojumu var darīt publiski pieejamu, izmantojot šajā pantā minēto vienoto informācijas platformu.
8. Atsižvelgiant į 78 straipsnyje nustatytas konfidencialumo nuostatas ir gavus tiekėjo arba galimo tiekėjo sutikimą, Komisijai ir Valdybai suteikiama teisė susipažinti su pasitraukimo ataskaitomis ir atitinkamai į jas atsižvelgti vykdant savo užduotis pagal šį reglamentą. Jei tiekėjas arba galimas tiekėjas ir nacionalinė kompetentinga institucija tam aiškiai pritaria, pasitraukimo ataskaita gali būti paskelbta viešai šiame straipsnyje nurodytoje bendroje informacinėje platformoje.
9. Ar MI “regulatīvo smilškastu” izveidi tiecas sekmēt šādu mērķu sasniegšanu:
9. Sukuriant apribotas bandomąsias DI reglamentavimo aplinkas siekiama prisidėti prie šių tikslų:
a)
uzlabot juridisko noteiktību, lai panāktu regulatīvu atbilstību šai regulai vai, attiecīgā gadījumā, citiem piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem;
a)
didinti teisinį tikrumą, kad būtų užtikrinta atitiktis šio reglamento nuostatoms arba, kai aktualu, kitiems taikytiniems Sąjungos ir nacionalinės teisės aktams;
b)
atbalstīt paraugprakses apmaiņu, izmantojot sadarbību ar iestādēm, kas iesaistītas MI “regulatīvajā smilškastē”;
b)
remti dalijimąsi geriausios praktikos pavyzdžiais bendradarbiaujant su institucijomis, dalyvaujančiomis apribotoje bandomojoje DI reglamentavimo aplinkoje;
c)
veicināt inovāciju un konkurētspēju un sekmēt MI ekosistēmas attīstību;
c)
skatinti inovacijas bei konkurencingumą ir palengvinti DI ekosistemos plėtojimą;
d)
veicināt uz pierādījumiem balstītu regulatīvo mācīšanos;
d)
prisidėti prie faktiniais duomenimis grindžiamo mokymosi reglamentavimo srityje.
e)
sekmēt un paātrināt MI sistēmu piekļuvi Savienības tirgum, jo īpaši, ja tās nodrošina MVU, tostarp jaunuzņēmumi.
e)
palengvinti ir paspartinti DI sistemų patekimą į Sąjungos rinką, visų pirma kai jas teikia MVĮ, įskaitant startuolius.
10. Valsts kompetentās iestādes nodrošina, ka tādā mērā, kādā inovatīvās MI sistēmas ietver personas datu apstrādi vai citādi ir tādu citu valsts iestāžu vai kompetento iestāžu uzraudzībā, kas dod vai atbalsta piekļuvi datiem, valsts datu aizsardzības iestādes un minētās citas valsts vai kompetentās iestādes ir saistītas ar MI “regulatīvās smilškastes” darbību un ir iesaistītas minēto aspektu uzraudzībā, ciktāl to paredz to attiecīgie uzdevumi un pilnvaras.
10. Nacionalinės kompetentingos institucijos užtikrina, kad jei novatoriškos DI sistemos apima asmens duomenų tvarkymą arba kitaip patenka į kitų nacionalinių institucijų ar kompetentingų institucijų, teikiančių arba remiančių prieigą prie duomenų, priežiūros sritį, nacionalinės duomenų apsaugos institucijos arba tos kitos nacionalinės ar kompetentingos institucijos būtų įtrauktos į apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos veiklą ir vykdytų tų aspektų priežiūrą, kiek tai susiję su jų atitinkamomis užduotimis ir įgaliojimais.
11. MI “regulatīvās smilškastes” neietekmē kompetento iestāžu, kuras uzrauga “smilškastes”, tostarp reģionālā vai vietējā līmenī, uzraudzības vai korekcijas pilnvaras. Būtiski riski veselībai un drošībai un pamattiesībām, kas konstatēti šādu MI sistēmu izstrādes un testēšanas laikā, tiek pienācīgi mazināti. Valsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas uz laiku vai pastāvīgi apturēt testēšanas procesu vai dalību “smilškastē”, ja efektīva mazināšana nav iespējama, un par šādu lēmumu informē MI biroju. Valsts kompetentās iestādes īsteno savas uzraudzības pilnvaras attiecīgo tiesību aktu robežās un, īstenojot tiesību normas attiecībā uz konkrētu MI “regulatīvās smilškastes” projektu, izmanto savu rīcības brīvību ar mērķi atbalstīt inovāciju MI jomā Savienībā.
11. Apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos nedaro poveikio šias aplinkas prižiūrinčių kompetentingų institucijų su priežiūra ir taisomaisiais veiksmais susijusiems įgaliojimams, be kita ko, regioniniu ar vietos lygmeniu. Kuriant ir bandant tokias DI sistemas nustatyta didelė rizika sveikatai, saugai ir pagrindinėms teisėms turi būti tinkamai sumažinta. Nacionalinės kompetentingos institucijos turi įgaliojimus laikinai arba visam laikui sustabdyti bandymų procesą arba dalyvavimą apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje, jei rizikos neįmanoma veiksmingai sumažinti, ir apie tokį sprendimą informuoja DI tarnybą. Siekdamos remti DI inovacijas Sąjungoje, nacionalinės kompetentingos institucijos savo priežiūros įgaliojimais naudojasi laikydamosi atitinkamuose teisės aktuose nustatytų ribų, naudodamosi diskrecija įgyvendinant teisines nuostatas konkretaus apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos projekto atžvilgiu.
12. Nodrošinātāji un potenciālie nodrošinātāji MI “regulatīvajā smilškastē” saskaņā ar piemērojamiem atbildību reglamentējošiem Savienības un valsts tiesību aktiem atbild par jebkādu kaitējumu, kas nodarīts trešām personām “smilškastē” notiekošo eksperimentu rezultātā. Tomēr, ja potenciālie nodrošinātāji ievēro konkrēto plānu un dalības noteikumus un labticīgi ievēro valsts kompetentās iestādes sniegtos norādījumus, iestādes nepiemēro administratīvus naudas sodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Ja citas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par citiem Savienības un valsts tiesību aktiem, ir bijušas aktīvi iesaistītas MI sistēmas uzraudzībā “smilškastē” un ir sniegušas norādījumus par atbilstību, attiecībā uz minētajiem tiesību aktiem administratīvos naudas sodus nepiemēro.
12. Tiekėjai ir galimi tiekėjai, dalyvaujantys apribotose bandomosiose DI reglamentavimo aplinkose, pagal taikytinus Sąjungos ir nacionalinės teisės aktus, kuriais reglamentuojama atsakomybė, išlieka atsakingi už žalą, padarytą trečiosioms šalims dėl apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje vykdomo eksperimentavimo. Tačiau jei būsimas tiekėjas laikosi konkretaus plano bei dalyvavimo sąlygų, taip pat sąžiningai vadovaujasi nacionalinės kompetentingos institucijos pateiktomis gairėmis, už šio reglamento pažeidimus valdžios institucijos neskiria jokių administracinių baudų. Tais atvejais, kai kitos kompetentingos institucijos, atsakingos už kitus Sąjungos ir nacionalinės teisės aktus, aktyviai dalyvavo prižiūrint DI sistemą apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje ir pateikė atitikties gaires, pagal tuos teisės aktus administracinės baudos neskiriamos.
13. MI “regulatīvās smilškastes” izstrādā un īsteno tā, lai attiecīgā gadījumā tās sekmētu pārrobežu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm.
13. Apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos projektuojamos ir įgyvendinamos taip, kad, kai aktualu, jomis būtų palengvintas tarpvalstybinis nacionalinių kompetentingų institucijų bendradarbiavimas.
14. Valsts kompetentās iestādes koordinē savas darbības un sadarbojas MI padomes satvarā.
14. Nacionalinės kompetentingos institucijos koordinuoja savo veiklą ir bendradarbiauja Valdyboje.
15. Valsts kompetentās iestādes informē MI biroju un MI padomi par “regulatīvās smilškastes” izveidi un var lūgt tām atbalstu un norādījumus. MI birojs dara publiski pieejamu plānoto un esošo “smilškastu” sarakstu un pastāvīgi atjaunina to, lai veicinātu lielāku mijiedarbību MI “regulatīvajās smilškastēs” un pārrobežu sadarbību.
15. Nacionalinės kompetentingos institucijos informuoja DI tarnybą ir Valdybą apie apribotos bandomosios reglamentavimo aplinkos sukūrimą ir gali prašyti jų paramos bei gairių. DI tarnyba viešai skelbia planuojamų ir esamų apribotų bandomųjų aplinkų sąrašą ir nuolat jį atnaujina, kad būtų skatinama didesnė sąveika apribotose bandomosiose DI reglamentavimo aplinkose ir tarpvalstybinis bendradarbiavimas.
16. Valsts kompetentās iestādes iesniedz MI birojam un MI padomei ikgadējus ziņojumus, sākot no viena gada pēc MI “regulatīvās smilškastes” izveides un pēc tam katru gadu līdz tās darbības beigām un galīgajam ziņojumam. Minētajos ziņojumos sniedz informāciju par minēto “regulatīvo smilškastu” darbības gaitu un rezultātiem, ieskaitot paraugpraksi, incidentus, gūtās atziņas un ieteikumus par to struktūru un, attiecīgā gadījumā, par šīs regulas, tostarp tās deleģēto un īstenošanas aktu, piemērošanu un iespējamu pārskatīšanu un citu Savienības tiesību aktu piemērošanu, ko “smilškastes” ietvaros uzrauga kompetentās iestādes. Valstu kompetentās iestādes minētos gada ziņojumus vai to kopsavilkumus dara publiski pieejamus tiešsaistē. Komisija attiecīgā gadījumā gada ziņojumus ņem vērā, pildot savus šajā regulā paredzētos uzdevumus.
16. Nacionalinės kompetentingos institucijos DI tarnybai ir Valdybai teikia metines ataskaitas praėjus vieniems metams nuo apribotos bandomosios DI reglamentavimo aplinkos sukūrimo, o vėliau – kasmet iki jos taikymo nutraukimo, taip pat galutinę ataskaitą. Tose ataskaitose pateikiama informacija apie tų apribotų bandomųjų reglamentavimo aplinkų įgyvendinimo pažangą ir rezultatus, įskaitant geriausios praktikos pavyzdžius, incidentus, įgytą patirtį ir rekomendacijas dėl jų struktūros ir, kai aktualu, apie šio reglamento, įskaitant jo deleguotuosius ir įgyvendinimo aktus, taikymą ir galimą peržiūrą, taip pat apie kitų Sąjungos teisės aktų, kuriuos kompetentingos institucijos prižiūri apribotoje bandomojoje reglamentavimo aplinkoje, taikymą. Nacionalinės kompetentingos institucijos viešai paskelbia šias metines ataskaitas ar jų santraukas internete. Kai tinkama, Komisija atsižvelgia į metines ataskaitas vykdydama savo užduotis pagal šį reglamentą.
17. Komisija izstrādā vienotu un specializētu saskarni, kas ietver visu attiecīgo informāciju saistībā ar MI “regulatīvajām smilškastēm”, lai ļautu ieinteresētajām personām mijiedarboties ar MI “regulatīvajām smilškastēm” un uzdot jautājumus kompetentajām iestādēm un lūgt nesaistošus norādījumus par tādu inovatīvu produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu atbilstību, kuros integrētas MI tehnoloģijas, saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Komisija attiecīgā gadījumā proaktīvi koordinē darbības ar valsts kompetentajām iestādēm.
17. Komisija sukuria bendrą specialią sąsają, kurioje pateikiama visa aktuali informacija, susijusi su apribotomis bandomosiomis DI reglamentavimo aplinkomis, kad suinteresuotieji subjektai galėtų sąveikauti su apribotomis bandomosiomis DI reglamentavimo aplinkomis ir teikti užklausas kompetentingoms institucijoms, taip pat prašyti neprivalomų gairių dėl novatoriškų produktų, paslaugų, verslo modelių, kuriuose įdiegtos DI technologijos, atitikties pagal 62 straipsnio 1 dalies c punktą. Komisija, kai aktualu, proaktyviai koordinuoja veiksmus su nacionalinėmis kompetentingomis institucijomis.
Ziņošana par nopietniem incidentiem
Pranešimas apie rimtus incidentus
1. Savienības tirgū laistu augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji par visiem nopietniem incidentiem ziņo tirgus uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, kur šis incidents noticis.
1. DI sistemas Sąjungos rinkai pateikiantys tiekėjai valstybių narių, kuriose įvyko rimtas incidentas, rinkos priežiūros institucijoms praneša apie visus tokius incidentus.
2. Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu sniedz tūlīt pēc tam, kad nodrošinātājs ir konstatējis cēloņsakarību starp MI sistēmu un nopietno incidentu vai šādas sakarības saprātīgu iespējamību, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad nodrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, uzturētājs ir uzzinājis par nopietno incidentu.
2. 1 dalyje nurodytas pranešimas pateikiamas iškart po to, kai tiekėjas nustato priežastinį ryšį tarp DI sistemos ir rimto incidento arba pagrįstą tokio ryšio tikimybę, ir bet kuriuo atveju ne vėliau kaip per 15 dienų po to, kai tiekėjas arba, kai taikytina, diegėjas sužino apie rimtą incidentą.
Nosakot pirmajā daļā minēto ziņošanas laikposmu, ņem vērā to, cik smags ir nopietnais incidents.
Nustatant pirmoje pastraipoje nurodytą pranešimo laikotarpį atsižvelgiama į rimto incidento sunkumą.
3. Neraugoties uz šā panta 2. punktu, plašas ietekmes pārkāpuma vai 3. panta 49. punkta b) apakšpunktā definētā nopietna incidenta gadījumā šā panta 1. punktā minēto ziņojumu sniedz nekavējoties un ne vēlāk kā divas dienas pēc tam, kad nodrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, uzturētājs ir uzzinājis par minēto incidentu.
3. Nepaisant šio straipsnio 2 dalies, plačiai paplitusio pažeidimo arba rimto incidento, kaip apibrėžta 3 straipsnio 49 punkto b papunktyje, atveju šio straipsnio 1 dalyje nurodyta ataskaita pateikiama iškart, ir ne vėliau kaip dvi dienos nuo tada, kai tiekėjas arba, kai taikoma, diegėjas sužino apie incidentą.
4. Neraugoties uz 2. punktu, personas nāves gadījumā ziņojumu sniedz nekavējoties pēc tam, kad nodrošinātājs vai uzturētājs ir noskaidrojis cēloņsakarību starp augsta riska MI sistēmu un nopietno incidentu, vai tiklīdz tam par to ir aizdomas, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc dienas, kurā nodrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, uzturētājs ir uzzinājis par nopietno incidentu.
4. Nepaisant 2 dalies, asmens mirties atveju pranešimas pateikiamas iš karto po to, kai tiekėjas arba diegėjas nustato arba įtaria didelės rizikos DI sistemos ir rimto incidento priežastinį ryšį, tai padaroma ne vėliau kaip per 10 dienų nuo tos dienos, kai tiekėjas arba, kai taikytina, diegėjas sužino apie rimtą incidentą.
5. Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu savlaicīgu ziņošanu, nodrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, uzturētājs var iesniegt sākotnēju ziņojumu, kurš nav pilnīgs un kuram seko pilnīgs ziņojums.
5. Kai tai būtina siekiant užtikrinti, kad pranešimai būtų pateikiami laiku, tiekėjas arba, kai taikytina, diegėjas gali pateikti pradinį neišsamų pranešimą, o vėliau – išsamų pranešimą.
6. Pēc tam, kad ir ziņots par nopietnu incidentu, ievērojot 1. punktu, nodrošinātājs nekavējoties veic vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar šo nopietno incidentu un attiecīgo MI sistēmu. Tā ietver incidenta riska novērtējumu un korektīvu darbību.
6. Pranešęs apie rimtą incidentą pagal 1 dalį, tiekėjas nedelsdamas atlieka būtinus tyrimus, susijusius su rimtu incidentu ir atitinkama DI sistema. Tai apima incidento rizikos vertinimą ir taisomuosius veiksmus.
Pirmajā daļā minētās izmeklēšanas laikā nodrošinātājs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, ar attiecīgo paziņoto struktūru un neveic nekādu izmeklēšanu, kuras gaitā attiecīgā MI sistēma tiek mainīta tādā veidā, kas var ietekmēt šā incidenta cēloņu turpmāku izvērtēšanu, iekams par šādu darbību tas nav informējis kompetentās iestādes.
Atlikdamas pirmoje pastraipoje nurodytus tyrimus tiekėjas bendradarbiauja su kompetentingomis institucijomis ir, kai aktualu, su atitinkama notifikuotąja įstaiga ir, prieš tai neinformavęs kompetentingų institucijų apie tokius veiksmus, neatlieka jokių tyrimų, kurių metu atitinkama DI sistema būtų pakeista taip, kad tai galėtų turėti įtakos vėlesniam incidento priežasčių vertinimui.
7. Saņēmusi paziņojumu par nopietnu incidentu, kas minēts 3. panta 49. punkta c) apakšpunktā, attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde informē 77. panta 1. punktā minētās valsts publiskās iestādes vai struktūras. Komisija izstrādā īpašus norādījumus, lai veicinātu šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildi. Minētos norādījumus izdod līdz 2025. gada 2. augustam, un tos regulāri novērtē.
7. Gavusi pranešimą, susijusį su 3 straipsnio 49 punkto c papunktyje nurodytu rimtu incidentu, atitinkama rinkos priežiūros institucija informuoja 77 straipsnio 1 dalyje nurodytas nacionalines valdžios institucijas ar įstaigas. Siekdama palengvinti šio straipsnio 1 dalyje nustatytų pareigų vykdymą Komisija parengia specialias gaires. Tos gairės priimamos ne vėliau kaip 2025 m. rugpjūčio 2 d. ir reguliariai vertinamos.
8. Tirgus uzraudzības iestāde septiņu dienu laikā no dienas, kurā tā saņēmusi šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, veic pienācīgus pasākumus, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/1020 19. pantā, un izpilda minētajā regulā paredzētās paziņošanas procedūras.
8. Rinkos priežiūros institucija per septynias dienas nuo šio straipsnio 1 dalyje nurodyto pranešimo gavimo dienos imasi tinkamų priemonių, kaip numatyta Reglamento (ES) 2019/1020 19 straipsnyje, ir laikosi tame reglamente nustatytų pranešimo procedūrų.
9. III pielikumā minētajām augsta riska MI sistēmām, kuras laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā nodrošinātāji, uz kuriem attiecas Savienības leģislatīvie instrumenti, kas nosaka ziņošanas pienākumus, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem, paziņošana par nopietniem incidentiem attiecas tikai uz tiem, kas minēti 3. panta 49. punkta c) apakšpunktā.
9. III priede nurodytų didelės rizikos DI sistemų, kurias rinkai pateikė arba pradėjo naudoti tiekėjai, kuriems taikomi Sąjungos teisė aktai, nustatantys pranešimo pareigas, lygiavertes nustatytoms šiame reglamente, atveju pranešama tik apie 3 straipsnio 49 punkto c papunktyje nurodytus rimtus incidentus.
10. Augsta riska MI sistēmām, kas ir ierīču drošības sastāvdaļas vai pašas ir ierīces, uz ko attiecas Regulas (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746, paziņošana par nopietniem incidentiem attiecas tikai uz gadījumiem, kas minēti šīs regulas 3. panta 49. punkta c) apakšpunktā, un paziņojumu nosūta valsts kompetentajai iestādei, ko šim nolūkam izvēlējušās dalībvalstis, kurās noticis minētais incidents.
10. Didelės rizikos DI sistemų, kurios yra prietaisų saugos komponentai arba kurios pačios yra prietaisai, kurioms taikomi reglamentai (ES) 2017/745 ir (ES) 2017/746, atveju pranešama tik apie šio reglamento 3 straipsnio 49 punkto c papunktyje nurodytus rimtus incidentus ir apie juos pranešama valstybių narių, kuriose įvyko incidentas, tuo tikslu pasirinktai nacionalinei kompetentingai institucijai.
11. Valsts kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai par visiem nopietniem incidentiem neatkarīgi no tā, vai tās ir rīkojušās saistībā ar to vai nē, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 20. pantu.
11. Nacionalinės kompetentingos institucijos pagal Reglamento (ES) 2019/1020 20 straipsnį nedelsdamos praneša Komisijai apie kiekvieną rimtą incidentą nepriklausomai nuo to, ar jos ėmėsi veiksmų jo atžvilgiu.
Tirgus uzraudzība un MI sistēmu kontrole Savienības tirgū
Sąjungos rinkoje esančių DI sistemų rinkos priežiūra ir kontrolė
1. MI sistēmām, uz kurām attiecas šī regula, piemēro Regulu (ES) 2019/1020. Šīs regulas efektīvas izpildes nolūkos:
1. DI sistemoms, kurios patenka į šio reglamento taikymo sritį, taikomas Reglamentas (ES) 2019/1020. Šio reglamento veiksmingo vykdymo užtikrinimo tikslais:
a)
atsauces uz Regulas (ES) 2019/1020 terminu “uzņēmējs” saprot kā tādas, kas ietver visus šīs regulas 2. panta 1. punktā norādītos operatorus;
a)
visos nuorodos į ekonominės veiklos vykdytoją pagal Reglamentą (ES) 2019/1020 suprantamos kaip apimančios visus šio reglamento 2 straipsnio 1 dalyje nurodytus veiklos vykdytojus;
b)
atsauces uz Regulā (ES) 2019/1020 lietoto apzīmējumu “produkts” saprot kā tādas, kas ietver visas MI sistēmas, uz kurām attiecas šī regula.
b)
visos nuorodos į gaminį pagal Reglamentą (ES) 2019/1020 suprantamos kaip apimančios visas DI sistemas, kurioms taikomas šis reglamentas.
2. Pildot savus ziņošanas pienākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2019/1020 34. panta 4. punktā, tirgus uzraudzības iestādes katru gadu ziņo Komisijai un attiecīgajām valsts konkurences iestādēm visu tirgus uzraudzības darbībās identificēto informāciju, kas tās varētu interesēt Savienības konkurences tiesību normu piemērošanā. Tās arī katru gadu ziņo Komisijai par aizliegtas prakses izmantošanu, kas notikusi minētā gada laikā, un par veiktajiem pasākumiem.
2. Vykdydamos savo pareigas pranešti pagal Reglamento (ES) 2019/1020 34 straipsnio 4 dalį, rinkos priežiūros institucijos kasmet praneša Komisijai ir atitinkamoms nacionalinėms konkurencijos institucijoms visą vykdant rinkos priežiūros veiklą nustatytą informaciją, kuri gali būti svarbi konkurencijos taisykles reglamentuojančių Sąjungos teisės aktų taikymui. Jos taip pat kasmet praneša Komisijai apie tais metais vykdytos draudžiamos praktikos atvejus ir apie priemones, kurių buvo imtasi.
3. Augsta riska MI sistēmām, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, tirgus uzraudzības iestāde šīs regulas nolūkos ir saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem izraudzītā iestāde, kas atbild par tirgus uzraudzības darbībām.
3. Didelės rizikos DI sistemų, susijusių su gaminiais, kuriems taikomi I priedo A skirsnyje išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai, atveju šio reglamento tikslais rinkos priežiūros institucija yra pagal tuos teisės aktus paskirta institucija, atsakinga už rinkos priežiūros veiklą.
Atkāpjoties no pirmās daļas un pamatotos apstākļos dalībvalstis var izraudzīties citu attiecīgu iestādi, lai tā rīkotos kā tirgus uzraudzības iestāde, ar noteikumu, ka tās nodrošina koordināciju ar attiecīgajām nozares tirgus uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par I pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes panākšanu.
Nukrypstant nuo pirmos pastraipos, esant tinkamoms aplinkybėms valstybės narės gali paskirti kitą atitinkamą instituciją veikti kaip rinkos priežiūros institucija, su sąlyga, kad jos užtikrins veiklos koordinavimą su atitinkamomis sektorių rinkos priežiūros institucijomis, atsakingomis už I priede išvardytų Sąjungos derinimo teisės aktų vykdymo užtikrinimą.
4. Šīs regulas 79. līdz 83. pantā minētās procedūras nepiemēro MI sistēmām, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja šādos tiesību aktos jau ir paredzētas procedūras, kuras nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni un kurām ir tāds pats mērķis. Šādos gadījumos tā vietā piemēro attiecīgās nozares procedūras.
4. Šio reglamento 79–83 straipsniuose nurodytos procedūros netaikomos DI sistemoms, susijusioms su gaminiais, kuriems taikomi I priedo A skirsnyje išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai, kai tokiuose teisės aktuose jau numatytos procedūros, kuriomis užtikrinamas lygiavertis apsaugos lygis arba kuriomis siekiama tokio paties tikslo. Tokiais atvejais taikomos atitinkamos sektorių procedūros.
5. Neskarot tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras, kas paredzētas Regulas (ES) 2019/1020 14. pantā, lai panāktu šīs regulas efektīvu izpildi, minētās Regulas 14. panta 4. punkta d) un j) apakšpunktā minētās tirgus uzraudzības iestādes pilnvaras attiecīgā gadījumā var īstenot attālināti.
5. Nedarant poveikio rinkos priežiūros institucijų įgaliojimams pagal Reglamento (ES) 2019/1020 14 straipsnį, veiksmingo šio reglamento vykdymo užtikrinimo tikslais rinkos priežiūros institucijos atitinkamai to reglamento 14 straipsnio 4 dalies d ir j punktuose nurodytais įgaliojimais gali naudotis nuotoliniu būdu.
6. Augsta riska MI sistēmām, ko laiž tirgū, nodod ekspluatācijā vai izmanto finanšu iestādes, kuras reglamentē Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem, tirgus uzraudzības iestāde šīs regulas vajadzībām ir attiecīgā valsts iestāde, kas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem atbild par šo iestāžu finanšu uzraudzību, ciktāl MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana ir tieši saistīta ar minēto finanšu pakalpojumu sniegšanu.
6. Didelės rizikos DI sistemų, kurias rinkai pateikia, pradeda naudoti arba naudoja finansų įstaigos, kurias reglamentuoja Sąjungos finansinių paslaugų teisės aktai, atveju šio reglamento tikslais rinkos priežiūros institucija yra atitinkama nacionalinė institucija, atsakinga už tų įstaigų finansinę priežiūrą pagal tuos teisės aktus, tiek, kiek DI sistemos pateikimas rinkai, pradėjimas naudoti arba naudojimas yra tiesiogiai susijęs su tų finansinių paslaugų teikimu.
7. Atkāpjoties no 6. punkta, attiecīgos apstākļos un ar noteikumu, ka tiek nodrošināta koordinācija, dalībvalsts šīs regulas nolūkos par tirgus uzraudzības iestādi var noteikt citu attiecīgu iestādi.
7. Nukrypstant nuo 6 dalies, atitinkamomis aplinkybėmis ir su sąlyga, kad bus užtikrinta veiklos koordinavimas, šio reglamento tikslais valstybė narė gali rinkos priežiūros institucija paskirti kitą atitinkamą instituciją.
Valstu tirgus uzraudzības iestādēm, kas uzrauga regulētās kredītiestādes, kuras tiek regulētas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, būtu nekavējoties jāziņo Eiropas Centrālajai bankai visa tirgus uzraudzības darbību gaitā identificētā informācija, kas varētu būt noderīga Eiropas Centrālās bankas prudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanai, kā norādīts minētajā regulā.
Nacionalinės rinkos priežiūros institucijos, prižiūrinčios reguliuojamas kredito įstaigas, reglamentuojamas pagal Direktyvą 2013/36/ES, kurios dalyvauja bendrame priežiūros mechanizme, nustatytame Reglamentu (ES) Nr. 1024/2013, turėtų nedelsdamos pateikti Europos Centriniam Bankui visą vykdant rinkos priežiūros veiklą nustatytą informaciją, kuri gali būti svarbi Europos Centrinio Banko prudencinės priežiūros užduotims, nurodytoms tame reglamente.
8. Augsta riska MI sistēmām, kas uzskaitītas šīs regulas III pielikuma 1. punktā, ciktāl šīs sistēmas izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, robežpārvaldības un tiesiskuma un demokrātijas nolūkos, un augsta riska MI sistēmām, kas uzskaitītas III pielikuma 6.,7. un 8. punktā, dalībvalstis šīs regulas nolūkos par tirgus uzraudzības iestādēm izraugās vai nu kompetentās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kas paredzētas Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā (ES) 2016/680, vai jebkuru citu iestādi, kas izraudzīta, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas paredzēti Direktīvas (ES) 2016/680 41.–44. pantā. Tirgus uzraudzības darbības nekādā veidā neietekmē tiesu iestāžu neatkarību vai kā citādi neiejaucas to darbībā, kad tās rīkojas tiesu varas ietvaros.
8. Didelės rizikos DI sistemų, išvardytų šio reglamento III priedo 1 punkte atveju, tiek, kiek tos sistemos naudojamos teisėsaugos, sienų valdymo ir teisingumo ir demokratijos tikslais, taip pat didelės rizikos DI sistemų, išvardytų šio reglamento III priedo 6, 7 ir 8 punktuose, atveju valstybės narės šio reglamento tikslais rinkos priežiūros institucijomis paskiria kompetentingas duomenų apsaugos priežiūros institucijas pagal Reglamentą (ES) 2016/679 ar Direktyvą (ES) 2016/680 arba kitas institucijas, paskiriamos laikantis tų pačių sąlygų, kurios yra nustatytos Direktyvos (ES) 2016/680 41–44 straipsniuose. Rinkos priežiūros veikla jokiu būdu nedaro poveikio teisminių institucijų nepriklausomumui ar ja kitaip nesikišama į jų veiklą, kai jos vykdo teismines funkcijas.
9. Ja šīs regulas piemērošanas jomā ietilpst Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kā to tirgus uzraudzības iestāde darbojas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, izņemot attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesu, kas rīkojas tiesu varas ietvaros.
9. Kai šis reglamentas taikomas Sąjungos institucijoms, įstaigoms, organams ar agentūroms, jų atžvilgiu rinkos priežiūros institucijos funkcijas vykdo Europos duomenų apsaugos priežiūros pareigūnas, išskyrus Europos Sąjungos Teisingumo Teismo, vykdančio savo teismines funkcijas, atvejį.
10. Dalībvalstis atbalsta koordināciju starp tirgus uzraudzības iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu, un citām attiecīgām valsts iestādēm vai struktūrām, kuras uzrauga I pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu vai citu tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu, kuri varētu būt svarīgi attiecībā uz III pielikumā minētajām augsta riska MI sistēmām.
10. Valstybės narės sudaro palankias sąlygas koordinuoti pagal šį reglamentą paskirtų rinkos priežiūros institucijų ir kitų atitinkamų nacionalinių institucijų ar įstaigų, prižiūrinčių, kaip taikomi I priede išvardyti Sąjungos derinamieji teisės aktai ar kiti Sąjungos teisės aktai, kurie gali būti svarbūs III priede nurodytoms didelės rizikos DI sistemoms, veiklą.
11. Tirgus uzraudzības iestādes un Komisija spēj ierosināt jaunas darbības, tostarp kopīgas izmeklēšanas, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm kopā ar Komisiju, nolūkā veicināt atbilstību, konstatēt neatbilstību, uzlabot informētību vai sniegt norādījumus saistībā ar šo regulu attiecībā uz konkrētām augsta riska MI sistēmu kategorijām, par kurām konstatēts, ka tās rada nopietnu risku divās vai vairāk dalībvalstīs, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 9. pantu. MI birojs sniedz koordinācijas atbalstu kopīgām izmeklēšanām.
11. Rinkos priežiūros institucijos ir Komisija turi turėti galimybę pagal Reglamento (ES) 2019/1020 9 straipsnį pasiūlyti bendrą veiklą, įskaitant bendrus tyrimus, kurią vykdytų pačios rinkos priežiūros institucijos arba rinkos priežiūros institucijos kartu su Komisija ir kuria būtų siekiama skatinti atitiktį, nustatyti neatitikties atvejus, didinti informuotumą arba teikti su šiuo reglamentu susijusias gaires dėl konkrečių kategorijų didelės rizikos DI sistemų, kurios, kaip nustatyta, kelia didelę riziką dviejose ar daugiau valstybių narių. DI tarnyba padeda koordinuoti bendrus tyrimus.
12. Neskarot Regulā (ES) 2019/1020 paredzētās pilnvaras, un attiecīgā gadījumā un tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izpildei, nodrošinātāji tām piešķir pilnīgu piekļuvi dokumentācijai, kā arī apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, ko izmanto augsta riska MI sistēmu izstrādei, tostarp – attiecīgā gadījumā un ievērojot drošības aizsardzības pasākumus –, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API) vai citus attiecīgus tehniskos līdzekļus un rīkus, kas nodrošina attālinātu piekļuvi.
12. Nedarant poveikio pagal Reglamentą (ES) 2019/1020 numatytiems įgaliojimams, kai aktualu, ir neviršijant to, kas būtina rinkos priežiūros institucijų užduotims atlikti, tiekėjai šioms institucijoms turi suteikti visapusišką prieigą prie dokumentų, taip pat didelės rizikos DI sistemų plėtojimui naudojamų mokymo, validavimo ir bandymo duomenų rinkinių, įskaitant, kai tinkama, ir taikant apsaugos priemones, taikomųjų programų sąsajas (API) arba kitas atitinkamas technines priemones ir įrankius, kurie sudaro sąlygas nuotolinei prieigai.
13. Tirgus uzraudzības iestādēm piekļuvi augsta riska MI sistēmas pirmkodam piešķir pēc pamatota pieprasījuma un tikai tad, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
13. Prieigą prie didelės rizikos DI sistemos pirminio kodo rinkos priežiūros institucijoms tiekėjai suteikia gavę jų motyvuotą prašymą ir tik tada, kai tenkinamos abi šios sąlygos:
a)
piekļuve pirmkodam ir nepieciešama, lai novērtētu augsta riska MI sistēmas atbilstību III nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām; un
a)
prieiga prie pirminio kodo yra būtina siekiant įvertinti didelės rizikos DI sistemos atitiktį III skyriaus 2 skirsnyje nustatytiems reikalavimams ir
b)
testēšanas vai revīzijas procedūras un verifikācijas, kuru pamatā ir nodrošinātāja sniegtie dati un dokumentācija, ir izsmeltas vai izrādījušās nepietiekamas.
b)
nebeįmanoma atlikti kitų bandymo ir audito procedūrų ir patikrinimų, pagrįstų tiekėjo pateiktais duomenimis ir dokumentais, arba paaiškėjo, kad tokių procedūrų ir patikrinimų nepakanka.
14. Ar informāciju vai dokumentāciju, ko ieguvušas tirgus uzraudzības iestādes, rīkojas saskaņā ar 78. pantā noteiktajiem konfidencialitātes pienākumiem.
14. Visa rinkos priežiūros institucijų gauta informacija ar dokumentai tvarkomi laikantis 78 straipsnyje nustatytų konfidencialumo pareigų.
Valsts līmeņa procedūra rīcībai ar MI sistēmām, kas rada risku
Nacionalinio lygmens procedūra, taikoma riziką keliančioms DI sistemoms
1. MI sistēmas, kas rada risku, ir “produkts, kas rada risku”, kā definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 19. punktā, ciktāl tās rada risku personu veselībai vai drošībai, vai pamattiesībām.
1. Riziką keliančios DI sistemos laikomos pavojų keliančiu gaminiu, kaip apibrėžta Reglamento (ES) 2019/1020 3 straipsnio 19 punkte, tiek, kiek jos kelia riziką asmenų sveikatai ar saugai arba pagrindinėms teisėms.
2. Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka MI sistēma rada risku, kā minēts šā panta 1. punktā, tā veic attiecīgās MI sistēmas izvērtēšanu attiecībā uz tās atbilstību visām prasībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Īpašu uzmanību pievērš MI sistēmām, kas rada risku neaizsargātām grupām. Ja ir identificēti riski pamattiesībām, tirgus uzraudzības iestāde informē arī attiecīgās publiskās iestādes vai struktūras, kas minētas 77. panta 1. punktā, un pilnībā sadarbojas ar tām. Attiecīgie operatori pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi un ar citām 77. panta 1. punktā minētajām publiskām iestādēm vai struktūrām.
2. Jeigu valstybės narės rinkos priežiūros institucija turi pakankamo pagrindo manyti, kad DI sistema kelia 1 dalyje nurodytą riziką, ji atlieka atitinkamą DI sistemos vertinimą, kad nustatytų ar jos atžvilgiu laikomasi visų šiame reglamente nustatytų reikalavimų ir pareigų. Ypatingas dėmesys skiriamas DI sistemoms, keliančioms riziką pažeidžiamoms grupėms. Kai nustatoma rizika pagrindinėms teisėms, rinkos priežiūros institucija taip pat nedelsdama informuoja atitinkamas 77 straipsnio 1 dalyje nurodytas nacionalines valdžios institucijas ar įstaigas ir su jomis visapusiškai bendradarbiauja. Atitinkami veiklos vykdytojai prireikus bendradarbiauja su rinkos priežiūros institucija ir 77 straipsnio 1 dalyje nurodytomis kitomis nacionalinėmis valdžios institucijomis ar įstaigomis.
Ja minētajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestāde vai, attiecīgā gadījumā, tirgus uzraudzības iestāde sadarbībā ar valsts publisku iestādi, kas minēta 77. panta 1. punktā, konstatē, ka augsta riska MI sistēma neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un pienākumiem, tā bez liekas kavēšanās pieprasa attiecīgajam operatoram veikt visas pienācīgās korektīvās darbības, lai panāktu MI sistēmas atbilstību, vai MI sistēmu izņemt no tirgus vai atsaukt termiņā, ko tirgus uzraudzības iestāde var noteikt, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā vai, kā attiecīgi paredzēts piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.
Jeigu atlikdama tą vertinimą rinkos priežiūros institucija arba, kai taikytina, rinkos priežiūros institucija, bendradarbiaudama su 77 straipsnio 1 dalyje nurodyta nacionaline valdžios institucija, nustato, kad DI sistemos atžvilgiu nesilaikoma šiame reglamente nustatytų reikalavimų ir pareigų, ji nepagrįstai nedelsdama pareikalauja, kad atitinkamas veiklos vykdytojas imtųsi visų reikiamų taisomųjų veiksmų, kad būtų užtikrinta DI sistemos atitiktis, DI sistema būtų pašalinta iš rinkos arba ji būtų atšaukta per laikotarpį, kurį rinkos priežiūros institucija gali nustatyti, ir bet kuriuo atveju per trumpesnį nei 15 darbo dienų laikotarpį arba kaip numatyta atitinkamuose Sąjungos derinamuosiuose teisės aktuose.
Tirgus uzraudzības iestāde attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru. Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 18. pants.
Rinkos priežiūros institucija apie tai informuoja atitinkamą notifikuotąją įstaigą. Šios dalies antroje pastraipoje nurodytoms priemonėms taikomas Reglamento (ES) 2019/1020 18 straipsnis.
3. Ja tirgus uzraudzības iestāde uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar tās valsts teritoriju, tā bez liekas kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtēšanas rezultātiem un par darbībām, ko tā operatoram pieprasījusi veikt.
3. Jei rinkos priežiūros institucija mano, kad reikalavimų nesilaikoma ne tik jos nacionalinėje teritorijoje, ji nepagrįstai nedelsdama informuoja Komisiją ir kitas valstybes nares apie vertinimo rezultatus ir veiksmus, kurių ji nurodė imtis veiklos vykdytojui.
4. Operators nodrošina, ka visas pienācīgās korektīvās darbības tiek veiktas attiecībā uz visām attiecīgajām MI sistēmām, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.
4. Veiklos vykdytojas užtikrina, kad visų reikiamų taisomųjų veiksmų būtų imtasi visų atitinkamų DI sistemų, kurias jis pateikė Sąjungos rinkai, atžvilgiu.
5. Ja MI sistēmas operators neveic pienācīgu korektīvu darbību 2. punktā minētajā termiņā, tirgus uzraudzības iestāde veic visus vajadzīgos provizoriskos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka MI sistēma tiek darīta pieejama tās valsts tirgū vai nodota ekspluatācijā, izņemtu produktu vai savrupo MI sistēmu no minētā tirgus vai atsauktu to. Minētā iestāde bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par minētajiem pasākumiem.
5. Jeigu per 2 dalyje nurodytą laikotarpį su DI sistema susijusios veiklos vykdytojas nesiima tinkamų taisomųjų veiksmų, rinkos priežiūros institucija imasi visų tinkamų laikinųjų priemonių, kad būtų uždraustas arba apribotas DI sistemos pateikimas jos nacionalinei rinkai arba pradėjimas naudoti, gaminys arba atskira DI sistema būtų pašalinti iš rinkos arba atšaukti. Apie tokias priemones ta institucija nepagrįstai nedelsdama praneša Komisijai ir kitoms valstybėms narėms.
6. Šā panta 5. punktā minētajā paziņojumā iekļauj visas pieejamās ziņas, jo īpaši informāciju, kas vajadzīga neatbilstīgās MI sistēmas identificēšanai, datus par MI sistēmas izcelsmi un piegādes ķēdi, norādītās iespējamās neatbilstības un saistītā riska raksturu, veikto valsts pasākumu raksturu un ilgumu, kā arī attiecīgā operatora izvirzītos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:
6. 5 dalyje nurodytame pranešime pateikiami visi turimi duomenys, visų pirma informacija, kurios reikia reikalavimų neatitinkančiai DI sistemai identifikuoti, DI sistemos ir vertės grandinės kilmė, įtariamo reikalavimų nesilaikymo ir keliamos rizikos pobūdis, nacionalinių priemonių, kurių imtasi, pobūdis ir trukmė, taip pat atitinkamo veiklos vykdytojo pateikti argumentai. Visų pirma rinkos priežiūros institucijos nurodo, ar reikalavimų nesilaikymas sietinas su viena ar daugiau iš šių priežasčių:
a)
5. pantā minētās MI prakses aizlieguma neievērošana;
a)
nesilaikoma 5 straipsnyje nurodyto su DI susijusios praktikos draudimo;
b)
augsta riska MI sistēmas neatbilstība III nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām;
b)
didelės rizikos DI sistema neatitinka III skyriaus 2 skirsnyje nustatytų reikalavimų;
c)
trūkumi 40. un 41. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai kopīgajās specifikācijās, uz kuru pamata piešķir pieņēmumu par atbilstību;
c)
40 ir 41 straipsniuose nurodyti darnieji standartai arba bendrosios specifikacijos, kuriais remiantis daryta atitikties prezumpcija, turi trūkumų;
d)
neatbilstība 50. pantam.
d)
nesilaikoma 50 straipsnio.
7. Tirgus uzraudzības iestādes, kas nav procedūru sākušās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde, bez liekas kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un visu savā rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās MI sistēmas neatbilstību un – ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam – informē par saviem iebildumiem.
7. Kitos rinkos priežiūros institucijos nei procedūrą inicijavusios valstybės narės rinkos priežiūros institucija nedelsdamos informuoja Komisiją ir kitas valstybes nares apie visas priemones, kurių ėmėsi, ir pateikia visą turimą papildomą informaciją, susijusią su atitinkamai DI sistemai taikomų reikalavimų nesilaikymu, o jei nesutinka su nacionaline priemone, apie kurią pranešta, – savo prieštaravimus.
8. Ja trīs mēnešu laikā no šā panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas ne kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde, ne Komisija nav cēlusi iebildumus pret citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes veiktu provizorisku pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Tas neskar attiecīgā operatora procesuālās tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 18. pantu. Šīs regulas 5. pantā minētās MI prakses aizlieguma neievērošanas gadījumā šajā punktā minēto trīs mēnešu termiņu samazina līdz 30 dienām.
8. Jeigu per tris mėnesius nuo šio straipsnio 5 dalyje nurodyto pranešimo gavimo nei valstybės narės rinkos priežiūros institucija, nei Komisija nepareiškia prieštaravimo dėl laikinosios priemonės, kurios ėmėsi kitos valstybės narės rinkos priežiūros institucija, ta priemonė laikoma pagrįsta. Tai nedaro poveikio atitinkamo veiklos vykdytojo procesinėms teisėms pagal Reglamento (ES) 2019/1020 18 straipsnį. Tuo atveju, kai nesilaikoma šio reglamento 5 straipsnyje nurodyto su DI susijusios praktikos draudimo, šioje dalyje nurodytas trijų mėnesių laikotarpis sutrumpinamas iki 30 dienų.
9. Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo produktu vai MI sistēmu bez liekas kavēšanās tiek veikti pienācīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, produkta vai MI sistēmas izņemšana no to tirgus.
9. Rinkos priežiūros institucijos užtikrina, kad atitinkamo gaminio arba DI sistemos atžvilgiu nepagrįstai nedelsiant būtų taikomos tinkamos ribojamosios priemonės, pavyzdžiui, gaminys arba DI sistema būtų pašalinti iš jų rinkos.
1. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem un citiem izpildes panākšanas pasākumiem – kuri var ietvert arī brīdinājumus un nemonetārus pasākumus –, kas piemērojami par operatoru izdarītiem šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti pareizi un efektīvi un ņemot vērā norādījumus, ko Komisija izdevusi, ievērojot 96. pantu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Tajos ņem vērā MVU, tostarp jaunuzņēmumu, intereses un to ekonomisko dzīvotspēju.
1. Laikydamosi šiame reglamente nustatytų sąlygų, valstybės narės nustato taisykles dėl sankcijų ir kitų vykdymo užtikrinimo priemonių, kurios taip pat gali apimti įspėjimus ir nepinigines priemones, taikytinų už veiklos vykdytojų padarytus šio reglamento pažeidimus, ir imasi visų būtinų priemonių užtikrinti, kad jos būtų tinkamai ir veiksmingai įgyvendinamos, taip atsižvelgdamos į Komisijos pagal 96 straipsnį paskelbtas gaires. Numatytos sankcijos turi būti veiksmingos, proporcingos ir atgrasomos. Jomis visų pirma atsižvelgiama į MVĮ, įskaitant startuolius, interesus ir jų ekonominį gyvybingumą.
2. Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais līdz piemērošanas sākuma dienai paziņo Komisijai par 1. punktā minētajiem noteikumiem par sodiem un citiem izpildes panākšanas pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.
2. Valstybės narės nedelsdamos ir ne vėliau kaip iki taikymo pradžios dienos praneša Komisijai apie taisykles dėl sankcijų ir kitų vykdymo užtikrinimo priemonių, nurodytų 1 dalyje, ir nedelsdamos praneša jai apie visus vėlesnius jų pakeitimus.
3. Par 5. pantā minētās MI prakses aizlieguma neievērošanu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 35 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 7 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks.
3. Už 5 straipsnyje nurodytų su DI susijusios praktikos draudimų nesilaikymą skiriamos iki 35 000 000 EUR dydžio administracinės baudos arba, jei pažeidėjas yra įmonė, iki 7 % jos bendros pasaulinės praėjusių finansinių metų metinės apyvartos, atsižvelgiant į tai, kuri yra didesnė.
4. Par neatbilstību kādam no turpmāk uzskaitītajiem noteikumiem, kas attiecas uz operatoriem vai paziņotajām struktūrām, atskaitot tos, kas noteikti 5. pantā, piemēro administratīvos naudas sodus līdz 15 000 000 EUR apmērā vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 3 % apmērā no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks:
4. Iki 15 000 000 EUR dydžio administracinės baudos arba, jei pažeidėjas yra įmonė, iki 3 % jos bendros pasaulinės praėjusių finansinių metų metinės apyvartos, atsižvelgiant į tai, kuri yra didesnė, skiriamos, jei nesilaikoma kurios nors iš toliau nurodytų nuostatų, susijusių su veiklos vykdytojais ar notifikuotosiomis įstaigomis, išskyrus 5 straipsnyje išdėstytas nuostatas:
a)
nodrošinātāju pienākumi, ievērojot 16. pantu;
a)
tiekėjų pareigų pagal 16 straipsnį;
b)
pilnvaroto pārstāvju pienākumi, ievērojot 22. pantu;
b)
įgaliotųjų atstovų pareigų pagal 22 straipsnį;
c)
importētāju pienākumi, ievērojot 23. pantu;
c)
importuotojų pareigų pagal 23 straipsnį;
d)
izplatītāju pienākumi, ievērojot 24. pantu;
d)
platintojų pareigų pagal 24 straipsnį;
e)
uzturētāju pienākumi, ievērojot 26. pantu;
e)
diegėjų pareigų pagal 26 straipsnį;
f)
prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām un to pienākumi saskaņā ar 31. pantu, 33. panta 1., 3. un 4. punktu vai 34. pantu;
f)
notifikuotosioms įstaigoms taikomų reikalavimų ir pareigų pagal 31 straipsnį, 33 straipsnio 1 dalį, 33 straipsnio 3 dalį, 33 straipsnio 4 dalį arba 34 straipsnį;
g)
pārredzamības pienākumi attiecībā uz nodrošinātājiem un uzturētājiem, ievērojot 50. pantu.
g)
tiekėjams ir diegėjams taikomų skaidrumo pareigų pagal 50 straipsnį.
5. Par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu paziņotajām struktūrām un valsts kompetentajām iestādēm atbildē uz pieprasījumu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 7 500 000 EUR apmērā vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 1 % apmērā no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks.
5. Už neteisingos, neišsamios ar klaidinančios informacijos pateikimą notifikuotosioms įstaigoms arba nacionalinėms kompetentingoms institucijoms atsakant į jų prašymą taikomos iki 7 500 000 EUR dydžio administracinės baudos arba, jei pažeidėjas yra įmonė – iki 1 % jos bendros pasaulinės praėjusių finansinių metų metinės apyvartos, atsižvelgiant į tai, kuri yra didesnė.
6. MVU, tostarp jaunuzņēmumu, gadījumā katrs šajā pantā minētais naudas sods ir līdz procentuālajam apmēram vai apmēram, kas minēts 3., 4. un 5. punktā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir mazāks.
6. MVĮ, įskaitant startuolius, atveju kiekviena šiame straipsnyje nurodyta bauda neviršija 3, 4 ir 5 dalyse nurodytų procentų arba sumos, atsižvelgiant į tai, kuri yra mažesnė.
7. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un lemjot par administratīvā naudas soda apmēru, katrā atsevišķā gadījumā ņem vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un, attiecīgā gadījumā, izvērtē šādus elementus:
7. Sprendžiant, ar skirti administracinę baudą, ir sprendžiant, koks turėtų būti jos dydis kiekvienu konkrečiu atveju, atitinkamai atsižvelgiama į visas reikšmingas konkrečios situacijos aplinkybes ir į šiuos dalykus:
a)
pārkāpuma un tā seku raksturs, smagums un ilgums, ņemot vērā MI sistēmas nolūku, kā arī, attiecīgā gadījumā, skarto personu skaits un tām nodarītā kaitējuma apmērs;
a)
pažeidimo pobūdį, sunkumą, trukmę ir jo pasekmes, atsižvelgiant į atitinkamos DI sistemos paskirtį, taip pat, kai tikslinga, į paveiktų asmenų skaičių ir jų patirtos žalos dydį;
b)
vai citas tirgus uzraudzības iestādes jau ir piemērojušas administratīvos naudas sodus tam pašam operatoram par to pašu pārkāpumu;
b)
tai, ar kitos rinkos priežiūros institucijos jau yra skyrusios administracines baudas tam pačiam veiklos vykdytojui už tą patį pažeidimą;
c)
vai citas iestādes tam pašam operatoram jau ir piemērojušas administratīvos naudas sodus par citu Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ja šādu pārkāpumu pamatā ir tā pati darbība vai bezdarbība, kas ir attiecīgs šīs regulas pārkāpums;
c)
tai, ar kitos institucijos jau yra skyrusios administracines baudas tam pačiam veiklos vykdytojui už kitų Sąjungos ar nacionalinės teisės aktų pažeidimus, kai tokie pažeidimai padaryti dėl tos pačios veiklos arba neveikimo, kurie yra svarbus šio reglamento pažeidimas;
d)
operatora, kurš izdarījis pārkāpumu, lielums, gada apgrozījums un tirgus daļa;
d)
pažeidimą padariusio veiklos vykdytojo dydį, metinę apyvartą ir rinkos dalį;
e)
jebkāds cits pastiprinošs vai mīkstinošs apstāklis, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi;
e)
kitas atsakomybę sunkinančias ar švelninančias aplinkybes, susijusias su konkrečiu atveju, pavyzdžiui, gautą finansinę naudą arba nuostolius, kurių buvo tiesiogiai ar netiesiogiai išvengta dėl pažeidimo;
f)
pakāpe, kādā notiek sadarbība ar valstu kompetentajām iestādēm, lai novērstu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;
f)
bendradarbiavimo su nacionaline kompetentinga institucija lygį siekiant atitaisyti pažeidimą ir sumažinti galimą neigiamą jo poveikį;
g)
operatora atbildības pakāpe, ņemot vērā tā īstenotos tehniskos un organizatoriskos pasākumus;
g)
veiklos vykdytojo atsakomybės laipsnį, atsižvelgiant į jo įgyvendintas technines ir organizacines priemones;
h)
veids, kādā par pārkāpumu ir uzzinājušas valsts kompetentās iestādes, jo īpaši to, vai operators ir ziņojis par pārkāpumu, un, ja ir, – kādā mērā;
h)
tai, kokiu būdu nacionalinė kompetentinga institucija sužinojo apie pažeidimą, visų pirma tai, ar veiklos vykdytojas pranešė apie pažeidimą, jei taip – kokia apimtimi;
i)
vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;
i)
tai, ar pažeidimas padarytas tyčia ar dėl aplaidumo;
j)
visas darbības, ko operators veicis, lai mazinātu skartajām personām nodarīto kaitējumu.
j)
visus veiklos vykdytojo atliktus veiksmus siekiant sumažinti asmenų, kuriems padarytas poveikis, patirtą žalą.
8. Katra dalībvalsts paredz noteikumus par to, kādā mērā administratīvos naudas sodus var uzlikt publiskām iestādēm un struktūrām, kas izveidotas minētajā dalībvalstī.
8. Kiekviena valstybė narė nustato taisykles, reglamentuojančias, kokiu mastu administracinės baudos gali būti skiriamos toje valstybėje narėje įsisteigusioms valdžios institucijomis ir įstaigoms.
9. Atkarībā no dalībvalstu tiesību sistēmas noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem var piemērot tādā veidā, ka naudas sodus uzliek, attiecīgi, kompetentās valsts tiesas vai citas struktūras minētajās dalībvalstīs. Šādu noteikumu piemērošanai minētajās dalībvalstīs ir līdzvērtīga ietekme.
9. Priklausomai nuo valstybių narių teisinės sistemos, administracines baudas reglamentuojančios taisyklės gali būti taikomos taip, kad tose valstybėse narėse baudas atitinkamai skirtų kompetentingi nacionaliniai teismai ar kitos įstaigos. Tokių taisyklių taikymo poveikis tose valstybėse narėse turi būti lygiavertis.
10. Šajā pantā paredzēto pilnvaru izmantošanai piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procesu.
10. Naudojimuisi įgaliojimais pagal šį straipsnį taikomos atitinkamos procedūrinės garantijos laikantis Sąjungos ir nacionalinės teisės, įskaitant veiksmingas teismines teisių gynimo priemones ir tinkamą procesą.
11. Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par administratīvajiem naudas sodiem, ko tās attiecīgajā gadā ir noteikušas, saskaņā ar šo pantu, un par visām saistītajām tiesvedībām vai tiesas procesiem.
11. Valstybės narės kasmet praneša Komisijai apie administracines baudas, kurias jos skyrė tais metais pagal šį straipsnį, ir apie visus susijusius ginčų nagrinėjimo ar teismo procesus.
Izvērtēšana un pārskatīšana
1. Reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un līdz 97. pantā noteiktā pilnvaru deleģēšanas laikposma beigām Komisija novērtē nepieciešamību grozīt III pielikuma sarakstu un 5. pantā paredzēto aizliegtās MI prakses sarakstu. Minētās novērtēšanas konstatējumus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
1. Komisija kartą per metus po šio reglamento įsigaliojimo ir iki 97 straipsnyje nustatyto įgaliojimų delegavimo laikotarpio pabaigos įvertina poreikį iš dalies pakeisti III priede pateiktą sąrašą ir 5 straipsnyje nustatytą draudžiamos DI praktikos sąrašą. To vertinimo rezultatus Komisija pateikia Europos Parlamentui ir Tarybai.
2. Līdz 2028. gada 2. augustam un pēc tam reizi četros gados Komisija izvērtē un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:
2. Ne vėliau kaip 2028 m. rugpjūčio 2 d., o vėliau – kas ketverius metus Komisija atlieka vertinimą ir Europos Parlamentui ir Tarybai pateikia ataskaitą dėl:
a)
nepieciešamību pēc grozījumiem nolūkā paplašināt esošās jomu kategorijas vai pievienot jaunas jomu kategorijas III pielikumā;
a)
pakeitimų siekiant išplėsti esamas sričių antraštes arba į III priedą įtraukti naujas sričių antraštes poreikio;
b)
grozījumiem MI sistēmu sarakstā, attiecībā uz kurām vajadzīgi papildu pārredzamības pasākumi 50. pantā;
b)
50 straipsnyje pateikto DI sistemų, dėl kurių reikia papildomų skaidrumo priemonių, sąrašo pakeitimų;
c)
grozījumiem nolūkā stiprināt uzraudzības un pārvaldības sistēmas efektivitāti.
c)
pakeitimų, kuriais didinamas priežiūros ir valdymo sistemos veiksmingumas.
3. Līdz 2029. gada 2. augustam un pēc tam reizi četros gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Ziņojumā ietver novērtējumu attiecībā uz izpildes panākšanas struktūru un iespējamu vajadzību pēc Savienības aģentūras visu apzināto trūkumu novēršanai. Pamatojoties uz konstatējumiem, minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu šīs regulas grozījumiem. Šos ziņojumus publisko.
3. Ne vėliau kaip 2029 m. rugpjūčio 2 d., o vėliau – kas ketverius metus Komisija teikia Europos Parlamentui ir Tarybai šio reglamento vertinimo ir peržiūros ataskaitą. Ataskaitoje pateikiamas vykdymo užtikrinimo struktūros ir galimo poreikio Sąjungos agentūrai pašalinti nustatytus trūkumus vertinimas. Remiantis išvadomis, su ta ataskaita, kai tikslinga, pateikiamas pasiūlymas dėl šio reglamento dalinio pakeitimo. Ataskaitos skelbiamos viešai.
4. Ziņojumos, kas minēti 2. punktā, īpašu uzmanību pievērš šādiem jautājumiem:
4. 2 dalyje nurodytose ataskaitose ypatingas dėmesys skiriamas šiems dalykams:
a)
to valstu kompetento iestāžu finanšu, tehnisko un cilvēkresursu statuss, kas vajadzīgi, lai efektīvi veiktu uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu;
a)
nacionalinių kompetentingų institucijų finansinių, techninių ir žmogiškųjų išteklių būklei, kad jos galėtų veiksmingai vykdyti joms pagal šį reglamentą pavestas užduotis;
b)
situācija saistībā ar sodiem, jo īpaši administratīvajiem naudas sodiem, kā minēts 99. panta 1. punktā, kurus dalībvalstis piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem;
b)
sankcijų, visų pirma 99 straipsnio 1 dalyje nurodytų administracinių baudų, kurias valstybės narės taiko už šio reglamento pažeidimus, padėčiai;
c)
pieņemtie saskaņotie standarti un kopīgās specifikācijas, kas izstrādātas šīs regulas atbalstam;
c)
priimtiems šiam reglamentui įgyvendinti parengtiems darniesiems standartams ir bendrosioms specifikacijoms;
d)
to uzņēmumu skaits, kas ienāk tirgū pēc šīs regulas piemērošanas sākuma, un cik daudz no tiem ir MVU.
d)
įmonių, kurios patenka į rinką po šio reglamento taikymo pradžios datos, skaičiui ir tam, kiek iš jų yra MVĮ.
5. Līdz 2028. gada 2. augustam Komisija izvērtē MI biroja darbību, to, vai MI birojam ir piešķirtas pietiekamas pilnvaras un kompetences, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus, un vai šīs regulas pienācīgai īstenošanai un izpildes panākšanai būtu svarīgi un nepieciešami uzlabot MI biroju un tā izpildes panākšanas kompetences un palielināt tā resursus. Komisija iesniedz izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Ne vėliau kaip 2028 m. rugpjūčio 2 d. Komisija įvertina DI tarnybos veikimą, ar jai suteikti pakankami įgaliojimai ir kompetencija, kad ji galėtų vykdyti savo užduotis, ir ar siekiant tinkamai įgyvendinti šį reglamentą ir užtikrinti jo vykdymą būtų tikslinga ir reikalinga plėsti DI tarnybą ir jos vykdymo užtikrinimo kompetenciją ir padidinti jos išteklius. Komisija vertinimo ataskaitą teikia Europos Parlamentui ir Tarybai.
6. Līdz 2028. gada 2. augustam un pēc tam reizi četros gados Komisija iesniedz ziņojumu par vispārīga lietojuma MI modeļu energoefektīvas izstrādes standartizācijas nodevumu izstrādē gūtā progresa pārskatīšanu un novērtē vajadzību pēc turpmākiem pasākumiem vai darbībām, tostarp saistošiem pasākumiem vai darbībām. Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un publisko.
6. Ne vėliau kaip 2028 m. rugpjūčio 2 d. ir vėliau kas ketverius metus Komisija pateikia ataskaitą dėl pažangos, padarytos rengiant standartizacijos leidinius, susijusius su efektyviu energijos vartojimu grindžiamu bendrosios paskirties AI modelių kūrimu, peržiūros ir įvertina, ar reikia papildomų priemonių ar veiksmų, įskaitant privalomas priemones ar veiksmus. Ataskaita pateikiama Europos Parlamentui ir Tarybai ir skelbiama viešai.
7. Līdz 2028. gada 2. augustam un pēc tam reizi trīs gados Komisija izvērtē brīvprātīgo rīcības kodeksu ietekmi un efektivitāti, lai veicinātu III nodaļas 2. iedaļā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz MI sistēmām, kas nav augsta riska MI sistēmas, un, iespējams, citu papildu prasību piemērošanu attiecībā uz MI sistēmām, kas nav augsta riska MI sistēmas, tostarp saistībā ar vides ilgtspēju.
7. Ne vėliau kaip 2028 m. rugpjūčio 2 d., o vėliau – kas trejus metus Komisija įvertina savanoriškų elgesio kodeksų poveikį ir veiksmingumą skatinant III skyriaus 2 skirsnyje nustatytų reikalavimų taikymą DI sistemoms, išskyrus didelės rizikos DI sistemas, ir galbūt kitų papildomų reikalavimų taikymą DI sistemoms, išskyrus didelės rizikos DI sistemas, be kita ko, kiek tai susiję su aplinkosauginiu tvarumu.
8. Šā panta 1. līdz 7. punkta nolūkos MI padome, dalībvalstis un valstu kompetentās iestādes Komisijai pēc tās pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz informāciju.
8. 1–7 dalių tikslais Valdyba, valstybės narės ir nacionalinės kompetentingos institucijos teikia Komisijai informaciją jos prašymu ir nepagrįstai nedelsdamos.
9. Veicot 1. līdz 7. punktā minēto izvērtēšanu un pārskatīšanu, Komisija ņem vērā MI padomes, Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus.
9. Atlikdama 1–7 dalyse nurodytus vertinimus ir peržiūras, Komisija atsižvelgia į Valdybos, Europos Parlamento, Tarybos, taip pat kitų susijusių įstaigų ar šaltinių nuomones ir išvadas.
10. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus par šīs regulas grozīšanu, jo īpaši, ņemot vērā norises tehnoloģiju jomā, MI sistēmu ietekmi uz veselību un drošību un pamattiesībām un ņemot vērā attīstības stāvokli informācijas sabiedrībā.
10. Prireikus Komisija pateikia tinkamus pasiūlymus iš dalies pakeisti šį reglamentą, visų pirma atsižvelgdama į technologinius pokyčius, DI sistemų poveikį sveikatai, saugai ir pagrindinėms teisėms ir į informacinės visuomenės pažangą.
11. Lai ievirzītu šā panta 1. līdz 7. punktā minēto izvērtēšanu un pārskatīšanu, MI birojs apņemas izstrādāt objektīvu un līdzdalīgu metodiku riska līmeņa izvērtēšanai, balstoties uz attiecīgajos pantos izklāstītajiem kritērijiem un jaunu sistēmu iekļaušanu:
11. Kad būtų galima vadovautis gairėmis atliekant šio straipsnio 1–7 dalyse nurodytus vertinimus ir peržiūras, DI tarnyba įsipareigoja parengti objektyvią ir dalyvaujamąją rizikos lygių vertinimo metodiką, grindžiamą atitinkamuose straipsniuose išdėstytais kriterijais ir naujų sistemų įtraukimu į:
a)
III pielikumā ietvertajā sarakstā, tostarp attiecībā uz spēkā esošo jomu kategoriju paplašināšanu vai jaunu jomu kategoriju pievienošanu minētajā pielikumā;
a)
III priede nustatytą sąrašą, įskaitant esamų sričių antraščių išplėtimą arba naujų sričių antraščių įtraukimą į tą priedą,
b)
5. pantā ietvertajā aizliegtās MI prakses sarakstā; un
b)
5 straipsnyje nustatytą draudžiamos praktikos sąrašą ir
c)
MI sistēmu sarakstā, attiecībā uz kurām, ievērojot 50. pantu, vajadzīgi papildu pārredzamības pasākumi.
c)
DI sistemų, dėl kurių reikia papildomų skaidrumo priemonių, sąrašą pagal 50 straipsnį.
12. Visos grozījumos, ko veic šajā regulā, ievērojot 10. punktu, vai attiecīgajos turpmākajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas attiecas uz I pielikuma B iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ņem vērā katras nozares regulējuma specifiku un spēkā esošos pārvaldības, atbilstības novērtēšanas un izpildes panākšanas mehānismus un ar tiem izveidoto iestāžu darbību.
12. Bet kokiu šio reglamento pakeitimu pagal 10 dalį arba atitinkamais deleguotaisiais ar įgyvendinimo aktais, susijusiais su I priedo B skirsnyje išvardytais sektorių Sąjungos derinamaisiais teisės aktais, atsižvelgiama į kiekvieno sektoriaus reglamentavimo ypatumus ir esamus valdymo, atitikties vertinimo ir vykdymo užtikrinimo mechanizmus ir tose srityse įsteigtas institucijas.
13. Līdz 2031. gada 2. augustam Komisija novērtē šīs regulas izpildes panākšanu un sniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos šīs regulas piemērošanas gadus. Pamatojoties uz minētā ziņojuma secinājumiem, Komisija attiecīgā gadījumā tam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu attiecībā uz izpildes panākšanas struktūru un vajadzību veidot Savienības aģentūru visu apzināto trūkumu novēršanai.
13. Ne vėliau kaip 2031 m. rugpjūčio 2 d. Komisija atlieka šio reglamento vykdymo užtikrinimo vertinimą ir pateikia Europos Parlamentui, Tarybai ir Europos ekonomikos ir socialinių reikalų komitetui ataskaitą šiuo klausimu, atsižvelgdama į pirmuosius šio reglamento taikymo metus. Remiantis išvadomis, kai tikslinga, prie tos ataskaitos pridedamas pasiūlymas iš dalies pakeisti šį reglamentą, kiek tai susiję su vykdymo užtikrinimo struktūra ir poreikiu, kad Sąjungos agentūra pašalintų nustatytus trūkumus.
Stāšanās spēkā un piemērošana
Įsigaliojimas ir taikymas
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis reglamentas įsigalioja dvidešimtą dieną po jo paskelbimo Europos Sąjungos oficialiajame leidinyje.
To piemēro no 2026. gada 2. augusta.
Jis taikomas nuo 2026 m. rugpjūčio 2 d.
a)
I un II nodaļu piemēro no 2025. gada 2. februāra;
a)
I ir II skyriai taikomi nuo 2025 m. vasario 2 d.;
b)
III nodaļas 4. iedaļu, V nodaļu, VII nodaļu un XII nodaļu, un 78. pantu piemēro no 2025. gada 2. augusta, izņemot 101. pantu;
b)
III skyriaus 4 skirsnis, V skyrius, VII skyrius ir XII skyrius bei 78 straipsnis taikomi nuo 2025 m. rugpjūčio 2 d., išskyrus 101 straipsnį;
c)
6. panta 1. punktu un attiecīgos šajā regulā paredzētos pienākumus piemēro no 2027. gada 2. augusta.
c)
6 straipsnio 1 dalis ir atitinkamos šiame reglamente nustatytos pareigos taikomos nuo 2027 m. rugpjūčio 2 d.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Šis reglamentas privalomas visas ir tiesiogiai taikomas visose valstybėse narėse.
Briselē, 2024. gada 13. jūnijā
Priimta Briuselyje 2024 m. birželio 13 d.
Eiropas Parlamenta vārdā –
(1) OV C 517, 22.12.2021., 56. lpp.
(1) OL C 517, 2021 12 22, p. 56.
(2) OV C 115, 11.3.2022., 5. lpp.
(2) OL C 115, 2022 3 11, p. 5.
(3) OV C 97, 28.2.2022., 60. lpp.
(3) OL C 97, 2022 2 28, p. 60.
(4) Eiropas Parlamenta 2024. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 21. maija lēmums.
(4) 2024 m. kovo 13 d. Europos Parlamento pozicija (dar nepaskelbta Oficialiajame leidinyje) ir 2024 m. gegužės 21 d. Tarybos sprendimas.
(5) Eiropadome (2020), Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2020. gada 1. un 2. oktobrī) – secinājumi, EUCO 13/20, 6. lpp.
(5) Europos Vadovų Taryba, Specialusis Europos Vadovų Tarybos susitikimas (2020 m. spalio 1 ir 2 d.). Išvados, EUCO 13/20, 2020 m., p. 6.
(6) Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru, 2020/2012(INL).
(6) 2020 m. spalio 20 d. Europos Parlamento rezoliucija su rekomendacijomis Komisijai dėl dirbtinio intelekto, robotikos ir susijusių technologijų etinių aspektų sistemos, 2020/2012(INL).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(7) 2008 m. liepos 9 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (EB) Nr. 765/2008, nustatantis su gaminių prekyba susijusius akreditavimo reikalavimus ir panaikinantis Reglamentą (EEB) Nr. 339/93 (OL L 218, 2008 8 13, p. 30).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).
(8) 2008 m. liepos 9 d. Europos Parlamento ir Tarybos sprendimas Nr. 768/2008/EB dėl bendrosios gaminių pardavimo sistemos ir panaikinantis Tarybos sprendimą 93/465/EEB (OL L 218, 2008 8 13, p. 82).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
(9) 2019 m. birželio 20 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2019/1020 dėl rinkos priežiūros ir gaminių atitikties, kuriuo iš dalies keičiama Direktyva 2004/42/EB ir reglamentai (EB) Nr. 765/2008 ir (ES) Nr. 305/2011 (OL L 169, 2019 6 25, p. 1).
(10) Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).
(10) 1985 m. liepos 25 d. Tarybos direktyva 85/374/EEB dėl valstybių narių įstatymų ir kitų teisės aktų, reglamentuojančių atsakomybę už gaminius su trūkumais, derinimo (OL L 210, 1985 8 7, p. 29).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(11) 2016 m. balandžio 27 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2016/679 dėl fizinių asmenų apsaugos tvarkant asmens duomenis ir dėl laisvo tokių duomenų judėjimo ir kuriuo panaikinama Direktyva 95/46/EB (Bendrasis duomenų apsaugos reglamentas) (OL L 119, 2016 5 4, p. 1).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(12) 2018 m. spalio 23 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2018/1725 dėl fizinių asmenų apsaugos Sąjungos institucijoms, organams, tarnyboms ir agentūroms tvarkant asmens duomenis ir dėl laisvo tokių duomenų judėjimo, kuriuo panaikinamas Reglamentas (EB) Nr. 45/2001 ir Sprendimas Nr. 1247/2002/EB (OL L 295, 2018 11 21, p. 39).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (Tiesībaizsardzības direktīva) (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(13) 2016 m. balandžio 27 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2016/680 dėl fizinių asmenų apsaugos kompetentingoms institucijoms tvarkant asmens duomenis nusikalstamų veikų prevencijos, tyrimo, atskleidimo ar baudžiamojo persekiojimo už jas arba bausmių vykdymo tikslais ir dėl laisvo tokių duomenų judėjimo, ir kuria panaikinamas Tarybos pamatinis sprendimas 2008/977/TVR (OL L 119, 2016 5 4, p. 89).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(14) 2002 m. liepos 12 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2002/58/EB dėl asmens duomenų tvarkymo ir privatumo apsaugos elektroninių ryšių sektoriuje (Direktyva dėl privatumo ir elektroninių ryšių) (OL L 201, 2002 7 31, p. 37).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).
(15) 2022 m. spalio 19 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2022/2065 dėl bendrosios skaitmeninių paslaugų rinkos, kuriuo iš dalies keičiama Direktyva 2000/31/EB (Skaitmeninių paslaugų aktas) (OL L 277, 2022 10 27, p. 1).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).
(16) 2019 m. balandžio 17 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2019/882 dėl gaminių ir paslaugų prieinamumo reikalavimų (OL L 151, 2019 6 7, p. 70).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
(17) 2005 m. gegužės 11 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2005/29/EB dėl nesąžiningos įmonių komercinės veiklos vartotojų atžvilgiu vidaus rinkoje ir iš dalies keičianti Tarybos direktyvą 84/450/EEB, Europos Parlamento ir Tarybos direktyvas 97/7/EB, 98/27/EB bei 2002/65/EB ir Europos Parlamento ir Tarybos reglamentą (EB) Nr. 2006/2004 („Nesąžiningos komercinės veiklos direktyva“) (OL L 149, 2005 6 11, p. 22).
(18) Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).
(18) 2002 m. birželio 13 d. Tarybos pagrindų sprendimas 2002/584/TVR dėl Europos arešto orderio ir perdavimo tarp valstybių narių tvarkos (OL L 190, 2002 7 18, p. 1).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.).
(19) 2022 m. gruodžio 14 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2022/2557 dėl ypatingos svarbos subjektų atsparumo, kuria panaikinama Tarybos direktyva 2008/114/EB (OL L 333, 2022 12 27, p. 164).
(20) OV C 247, 29.6.2022., 1. lpp.
(20) OL C 247, 2022 6 29, p. 1.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).
(21) 2017 m. balandžio 5 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2017/745 dėl medicinos priemonių, kuriuo iš dalies keičiama Direktyva 2001/83/EB, Reglamentas (EB) Nr. 178/2002 ir Reglamentas (EB) Nr. 1223/2009, ir kuriuo panaikinamos Tarybos direktyvos 90/385/EEB ir 93/42/EEB (OL L 117, 2017 5 5, p. 1).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).
(22) 2017 m. balandžio 5 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2017/746 dėl in vitro diagnostikos medicinos priemonių, kuriuo panaikinama Direktyva 98/79/EB ir Komisijos sprendimas 2010/227/ES (OL L 117, 2017 5 5, p. 176).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).
(23) 2006 m. gegužės 17 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2006/42/EB dėl mašinų, iš dalies keičianti Direktyvą 95/16/EB (OL L 157, 2006 6 9, p. 24).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.).
(24) 2008 m. kovo 11 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (EB) Nr. 300/2008 dėl civilinės aviacijos saugumo bendrųjų taisyklių ir panaikinantis Reglamentą (EB) Nr. 2320/2002 (OL L 97, 2008 4 9, p. 72).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).
(25) 2013 m. vasario 5 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 167/2013 dėl žemės ir miškų ūkio transporto priemonių patvirtinimo ir rinkos priežiūros (OL L 60, 2013 3 2, p. 1).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
(26) 2013 m. sausio 15 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 168/2013 dėl dviračių ir triračių transporto priemonių bei keturračių patvirtinimo ir rinkos priežiūros (OL L 60, 2013 3 2, p. 52).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).
(27) 2014 m. liepos 23 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2014/90/ES dėl laivų įrenginių, kuria panaikinama Tarybos direktyva 96/98/EB (OL L 257, 2014 8 28, p. 146).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).
(28) 2016 m. gegužės 11 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2016/797 dėl geležinkelių sistemos sąveikos Europos Sąjungoje (OL L 138, 2016 5 26, p. 44).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(29) 2018 m. gegužės 30 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2018/858 dėl motorinių transporto priemonių ir jų priekabų bei tokioms transporto priemonėms skirtų sistemų, komponentų ir atskirų techninių mazgų patvirtinimo ir rinkos priežiūros, kuriuo iš dalies keičiami reglamentai (EB) Nr. 715/2007 ir (EB) Nr. 595/2009 bei panaikinama Direktyva 2007/46/EB (OL L 151, 2018 6 14, p. 1).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
(30) 2018 m. liepos 4 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2018/1139 dėl bendrųjų civilinės aviacijos taisyklių, ir kuriuo įsteigiama Europos Sąjungos aviacijos saugos agentūra, iš dalies keičiami Europos Parlamento ir Tarybos reglamentai (EB) Nr. 2111/2005, (EB) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 ir direktyvos 2014/30/ES ir 2014/53/ES bei panaikinami Europos Parlamento ir Tarybos reglamentai (EB) Nr. 552/2004 ir (EB) Nr. 216/2008 bei Tarybos reglamentas (EEB) Nr. 3922/91 (OL L 212, 2018 8 22, p. 1).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.).
(31) 2019 m. lapkričio 27 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2019/2144 dėl variklinių transporto priemonių, jų priekabų ir joms skirtų sistemų, sudėtinių dalių bei atskirų techninių mazgų tipo patvirtinimo reikalavimų, susijusių su jų bendrąja sauga ir transporto priemonėse esančių asmenų bei pažeidžiamų eismo dalyvių apsauga, kuriuo iš dalies keičiamas Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2018/858 ir panaikinami Europos Parlamento ir Tarybos reglamentai (EB) Nr. 78/2009, (EB) Nr. 79/2009 ir (EB) Nr. 661/2009 ir Komisijos reglamentai (EB) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 ir (ES) 2015/166 (OL L 325, 2019 12 16, p. 1).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
(32) 2009 m. liepos 13 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (EB) Nr. 810/2009, nustatantis Bendrijos vizų kodeksą (Vizų kodeksas) (OL L 243, 2009 9 15, p. 1).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).
(33) 2013 m. birželio 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2013/32/ES dėl tarptautinės apsaugos suteikimo ir panaikinimo bendros tvarkos (OL L 180, 2013 6 29, p. 60).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 (2024. gada 13. marts) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (OV L, 2024/900, 20.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/900/oj).
(34) 2024 m. kovo 13 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2024/900 dėl politinės reklamos skaidrumo ir atrankiojo adresavimo (OL L, 2024/900, 2024 3 20, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/900/oj).
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
(35) 2014 m. vasario 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2014/31/ES dėl valstybių narių įstatymų, susijusių su neautomatinių svarstyklių tiekimu rinkai, suderinimo (OL L 96, 2014 3 29, p. 107).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).
(36) 2014 m. vasario 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2014/32/ES dėl valstybių narių įstatymų, susijusių su matavimo priemonių tiekimu rinkai, suderinimo (OL L 96, 2014 3 29, p. 149).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).
(37) 2019 m. balandžio 17 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2019/881 dėl ENISA (Europos Sąjungos kibernetinio saugumo agentūros) ir informacinių ir ryšių technologijų kibernetinio saugumo sertifikavimo, kuriuo panaikinamas Reglamentas (ES) Nr. 526/2013 (Kibernetinio saugumo aktas) (OL L 151, 2019 6 7, p. 15).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
(38) 2016 m. spalio 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2016/2102 dėl viešojo sektoriaus institucijų interneto svetainių ir mobiliųjų programų prieinamumo (OL L 327, 2016 12 2, p. 1).
(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).
(39) 2002 m. kovo 11 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2002/14/EB dėl bendros darbuotojų informavimo ir konsultavimosi su jais sistemos sukūrimo Europos bendrijoje. (OL L 80, 2002 3 23, p. 29).
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).
(40) 2019 m. balandžio 17 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2019/790 dėl autorių teisių ir gretutinių teisių bendrojoje skaitmeninėje rinkoje, kuria iš dalies keičiamos direktyvos 96/9/EB ir 2001/29/EB (OL L 130, 2019 5 17, p. 92).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(41) 2012 m. spalio 25 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 1025/2012 dėl Europos standartizacijos, kuriuo iš dalies keičiamos Tarybos direktyvos 89/686/EEB ir 93/15/EEB ir Europos Parlamento ir Tarybos direktyvos 94/9/EB, 94/25/EB, 95/16/EB, 97/23/EB, 98/34/EB, 2004/22/EB, 2007/23/EB, 2009/23/EB ir 2009/105/EB ir panaikinamas Tarybos sprendimas 87/95/EEB ir Europos Parlamento ir Tarybos sprendimas Nr. 1673/2006/EB (OL L 316, 2012 11 14, p. 12).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.).
(42) 2022 m. gegužės 30 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2022/868 dėl Europos duomenų valdymo, kuriuo iš dalies keičiamas Reglamentas (ES) 2018/1724 (Duomenų valdymo aktas) (OL L 152, 2022 6 3, p. 1).
(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts) (OV L, 2023/2854, 22.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2854/oj).
(43) 2023 m. gruodžio 13 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2023/2854 dėl suderintų sąžiningos prieigos prie duomenų ir jų naudojimo taisyklių, kuriuo iš dalies keičiamas Reglamentas (ES) 2017/2394 ir Direktyva (ES) 2020/1828 (Duomenų aktas) (OL L, 2023/2854, 2023 12 22, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2854/oj).
(44) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(44) 2003 m. gegužės 6 d. Komisijos rekomendacija dėl labai mažų, mažųjų ir vidutinio dydžio įmonių apibrėžties (OL L 124, 2003 5 20, p. 36).
(45) Komisijas Lēmums (2024. gada 24. janvāris), ar ko izveido Eiropas Mākslīgā intelekta biroju, C(2024) 390.
(45) 2024 m. sausio 24 d. Komisijos sprendimas C(2024) 390, kuriuo įsteigiama Europos dirbtinio intelekto tarnyba.
(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(46) 2013 m. birželio 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 575/2013 dėl riziką ribojančių reikalavimų kredito įstaigoms, kuriuo iš dalies keičiamas Reglamentas (ES) Nr. 648/2012 (OL L 176, 2013 6 27, p. 1).
(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).
(47) 2008 m. balandžio 23 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2008/48/EB dėl vartojimo kredito sutarčių ir panaikinanti Tarybos direktyvą 87/102/EEB (OL L 133, 2008 5 22, p. 66).
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(48) 2009 m. lapkričio 25 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2009/138/EB dėl draudimo ir perdraudimo veiklos pradėjimo ir jos vykdymo (Mokumas II) (OL L 335, 2009 12 17, p. 1).
(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(49) 2013 m. birželio 26 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2013/36/ES dėl galimybės verstis kredito įstaigų veikla ir dėl riziką ribojančios kredito įstaigų priežiūros, kuria iš dalies keičiama Direktyva 2002/87/EB ir panaikinamos direktyvos 2006/48/EB bei 2006/49/EB (OL L 176, 2013 6 27, p. 338).
(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).
(50) 2014 m. vasario 4 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2014/17/ES dėl vartojimo kredito sutarčių dėl gyvenamosios paskirties nekilnojamojo turto, kuria iš dalies keičiamos direktyvos 2008/48/EB ir 2013/36/ES bei Reglamentas (ES) Nr. 1093/2010 (OL L 60, 2014 2 28, p. 34).
(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).
(51) 2016 m. sausio 20 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2016/97 dėl draudimo produktų platinimo (OL L 26, 2016 2 2, p. 19).
(52) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(52) 2013 m. spalio 15 d. Tarybos reglamentas (ES) Nr. 1024/2013, kuriuo Europos Centriniam Bankui pavedami specialūs uždaviniai, susiję su rizikos ribojimu pagrįstos kredito įstaigų priežiūros politika (OL L 287, 2013 10 29, p. 63).
(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 (2023. gada 10. maijs) par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (OV L 135, 23.5.2023., 1. lpp.).
(53) 2023 m. gegužės 10 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) 2023/988 dėl bendros gaminių saugos, kuriuo iš dalies keičiami Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 1025/2012 bei Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2020/1828 ir panaikinamos Europos Parlamento ir Tarybos direktyva 2001/95/EB bei Tarybos direktyva 87/357/EEB (OL L 135, 2023 5 23, p. 1).
(54) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(54) 2019 m. spalio 23 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2019/1937 dėl asmenų, pranešančių apie Sąjungos teisės pažeidimus, apsaugos (OL L 305, 2019 11 26, p. 17).
(55) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(55) OL L 123, 2016 5 12, p. 1.
(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(56) 2011 m. vasario 16 d. Europos Parlamento ir Tarybos reglamentas (ES) Nr. 182/2011, kuriuo nustatomos valstybių narių vykdomos Komisijos naudojimosi įgyvendinimo įgaliojimais kontrolės mechanizmų taisyklės ir bendrieji principai (OL L 55, 2011 2 28, p. 13).
(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(57) 2016 m. birželio 8 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2016/943 dėl neatskleistos praktinės patirties ir verslo informacijos (komercinių paslapčių) apsaugos nuo neteisėto jų gavimo, naudojimo ir atskleidimo (OL L 157, 2016 6 15, p. 1).
(58) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).
(58) 2020 m. lapkričio 25 d. Europos Parlamento ir Tarybos direktyva (ES) 2020/1828 dėl atstovaujamųjų ieškinių siekiant apsaugoti vartotojų kolektyvinius interesus, kuria panaikinama Direktyva 2009/22/EB (OL L 409, 2020 12 4, p. 1).